TSK · 1 John 1:8

Un ja spitāļi ādā izsitās, un spitāļi tam, kam tā vaina, visu ādu ir apklājuši no galvas līdz kājām, cik priestera acis redz,

Un tas sacīja: ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Hizkija sacīja: tie visu redzējuši, kas manā namā; nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis.

Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?

Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?

Un neej sodā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā neviens, kas dzīvo, nav taisns.

Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.

Mēs visi esam kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība kā sārņaina drēbe. Un mēs visi novīstam kā lapa, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš.

Jo visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā,

Jo kam šķiet, ka viņš kas esot, un nav nekas, tas pieviļas savā prātā.

Bet ļaunie cilvēki un viltnieki pieaugs ļaunumā, pievildami un pievilti.

Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, tāda Dieva kalpošana ir nelietīga.

Dabūdami netaisnības algu. Tiem šķiet, saldumu esam, ikdienas kārībā dzīvot; tie ir traipekļu pilni un gānekļi un kārīgi savās viltībās, kad tie ir līdz ar jums mielastos;

Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, tad mēs Viņu darām par melkuli, un Viņa vārds nav iekš mums.

Un jūs zināt, ka Viņš ir parādījies, lai Viņš mūsu grēkus atņemtu, un iekš Viņa nav grēka.

Jo es ļoti esmu priecājies, kad brāļi nāca un apliecināja tavu patiesību, tā kā tu iekš patiesības staigā.