TSK · Acts 6:3

Un Faraons sacīja uz saviem kalpiem: kur mēs atrastu tādu vīru, iekš kā ir Dieva Gars?

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ņem sev Jozua, Nuna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu.

Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.

Un par tiesas garu tiem, kas sēž tiesas amatā, un par stiprumu tiem, kas karu dzen atpakaļ līdz vārtiem.

‹Bet jums nebūs sauktiem tapt: rabbi! Jo viens ir jūsu vadonis, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.›

Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt.

Bet brāļi, to nomanīdami, viņu pavadīja uz Cezareju un viņu sūtīja uz Tarsu.

Un kad tie Tam Kungam kalpoja un gavēja, tad Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu uz to darbu, pie kā Es tos esmu aicinājis.”

Šim laba liecība tika dota no brāļiem Listrā un Ikonijā.

Jo caur Garu citam top dots runāt no gudrības, citam runāt no atzīšanas — pēc tā paša Gara;

(Un ne vien tāpēc, bet arī ka tas no draudzēm mums ir iecelts par ceļabiedru pie šīs apdāvināšanas, ko mēs sagādājam, pašam Tam Kungam par godu un pēc sava labā prāta;)

Bet viņam vajag arī labas liecības no tiem, kas ārā, ka neiekrīt nievāšanā un zaimotāja valgos.

Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmīšanās nedz pārvēršanās ēnas.

Mēs zinām, ka esam pārcelti no nāves uz dzīvību, tāpēc ka mēs brāļus mīlējam; kas nemīl, tas paliek nāvē.