TSK · Acts 9:39

Israēla meitas, raudiet par Saulu, kas jūs krāšņi tērpa ar purpuru, kas jūsu drēbes pušķoja ar zelta glītumiem.

Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.

Visu, ko tava roka atrod, kas jādara, to dari rūpīgi, jo ne darba, ne padoma, ne ziņas, ne gudrības nav kapā, kur tu noej.

‹Es biju pliks, un jūs Mani esat ģērbuši; Es biju nevesels, un jūs Mani esat apmeklējuši; Es biju cietumā, un jūs pie Manis esat nākuši.›

‹Šī ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi uz bērēm.›

‹Jo nabagi ir vienmēr pie jums, bet Es neesmu vienmēr pie jums.›”

Un tanīs dienās, kad mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie Grieķiem pret Ebrejiem, ka viņu atraitnes iekš dienišķas apkopšanas paliekot neievērotas.

Un Joppē bija kāda mācekle, ar vārdu Tabita, tas ir tulkots: stirna; šī bija labu darbu darītāja un nabagu apdāvinātāja.

Es jums visas lietas esmu rādījis, ka tā strādājot piederas vājos uzņemt un pieminēt Tā Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš ir sacījis: “‹Svētīgāk ir dot, nekā ņemt.›””

Kas zadzis, tam vairs nebūs zagt, bet jo vairāk strādāt un ar rokām ko labu sagādāt, lai būtu ko dot tam, kam trūkst.

Bet, brāļi, es jums negribu slēpt par tiem, kas ir aizmiguši, ka jūs nenoskumstat tā kā tie citi, kam nav cerības.

Mani bērniņi, lai mēs nemīlējam ar vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību.