TSK · Amos 2:7

Savas vedeklas kaunumu tev nebūs atsegt, tā ir tava dēla sieva, — tev nebūs atsegt viņas kaunumu.

Un Es celšu Savu vaigu pret šo vīru un to izdeldēšu no viņa ļaužu vidus, tāpēc ka tas no sava dzimuma ir devis Moloham, nešķīstu darīdams Manu svēto vietu un sagānīdams Manu svēto Vārdu.

Tad Ahabs saīdzis un dusmīgs nāca mājās tā vārda dēļ, ko Nabots, tas Jezreēlietis, uz viņu bija runājis sacīdams: es tev nedošu savu tēvu mantojumu. Un viņš metās gultā, apgriezās uz otru pusi un neēda maizes.

Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.

Ak vai, tiem, kas ceļ netaisnus likumus, un tiem rakstītājiem, kas raksta grūtu tiesu,

Cits ar sava tuvākā sievu dara negantību, cits bezkaunīgi apgāna savu vedeklu, atkal cits atzīst savu māsu, sava tēva meitu, tavā vidū.

Klausiet šo vārdu, Basanas govis, kas Samarijas kalnā, kas nospaida mazos, satriec nabagus, kas uz saviem kungiem saka: nesiet šurp, ka dzeram.

Jo Es zinu, ka jūsu pārkāpumu daudz un jūsu grēku varen daudz. Tie nospaida taisno un ņem dāvanas, un nomāc nabagus vārtos.

Un tie iekāro tīrumus un tos laupa, un namus, un tos paņem; tā tie dara varas darbu pie vīra un viņa nama, pie cilvēka un viņa mantas.

Dievbijīgie iznīkuši no zemes, un taisna nav cilvēku vidū; tie visnotaļ glūn uz asinīm, cits citam tie met tīklus.

Jo Dieva vārds jūsu dēļ top zaimots pagānu starpā, itin kā ir rakstīts.