TSK · Daniel 9:3

Tad es tur izsaucu gavēni pie Ahavas upes, ka mums bija pazemoties priekš sava Dieva vaiga un no Viņa meklēt labu ceļu sev un saviem bērniem un visām savām mantām.

Un Ezra cēlās Dieva nama priekšā un iegāja Johanana, Eliašiba dēla, kambarī, un tur nācis viņš neēda maizes un nedzēra ūdens, jo viņš nobēdājās to aizvesto ļaužu pārkāpšanas dēļ.

Un tā paša mēneša divdesmit ceturtā dienā Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisos un ar zemi uz galvām.

Un visās valstīs un vietās, kurp ķēniņa vārds un viņa pavēle nonāca, bija lielas bēdas Jūdiem ar gavēšanu un raudāšanu un bēdāšanos, un daudzi gulēja maisos un pelnos.

Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos. —

Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.

Un tai dienā Tas Kungs Dievs Cebaot aicinās raudāt un žēloties, un apcirpties un maisus apvilkt.

Tad jūs Mani piesauksiet un iesiet un Mani pielūgsiet, un Es jūs paklausīšu.

Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ļaušos atkal pielūgties no Israēla nama, ka Es tiem parādos; Es vairošu tos ļaudis kā ganāmu pulku.

Tanīs dienās es, Daniēls, biju noskumis cauras trīs nedēļas.

Bet arī tagad Tas Kungs saka: atgriežaties pie Manis ar visu savu sirdi, un ar gavēšanu un ar raudāšanu un ar nožēlošanu.

‹Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.›”

Un Kornēlijs sacīja: “Priekš četrām dienām līdz šai stundai es biju gavējis, un devītā stundā man savā namā Dievu lūdzot, redzi, viens vīrs ar spožām drēbēm stāvēja manā priekšā

Izsūdziet cits citam noziegumus un lūdziet cits par citu, ka topat veseli. Taisna cilvēka sirsnīga lūgšana daudz ko iespēj.