TSK · Hebrews 12:3

Bīstaties tikai To Kungu un kalpojiet Viņam uzticīgi no visas savas sirds, jo jūs esat redzējuši, kādas lielas lietas Viņš pie jums ir darījis.

Jaunie piekusīs un nogurs un jaunekļi kritin kritīs:

‹Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju, nedz kalps pār savu kungu.›

Bet farizeji to dzirdēdami, sacīja: “Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Belcebulu, velnu virsnieku.”

Bet kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnuma darbus, ko Viņš darīja, un bērnus Dieva namā brēcam un sakām: “Ozianna Dāvida dēlam!” tad tie apskaitās,

Un meklēdami Viņu tvert, tie bijās no ļaudīm, tāpēc ka tie Viņu cienīja par pravieti.

Un Simeons tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,

Un rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?”

Un kad Viņš tā uz tiem sacīja, tad rakstu mācītāji un farizeji iesāka gauži viņam lauzties virsū un par daudz lietām Viņam vārdus izvilt no mutes.

Un gadījās, ka Jēzus viena farizeju virsnieka namā nāca sabatā uz mielastu, un tie uz Viņu glūnēja.

Bet šo visu arī farizeji dzirdēja, kas mantu mīlēja, un tie Viņu apsmēja.

Un tāpēc Jūdi Jēzu ienīdēja un Viņu meklēja nokaut, ka Viņš to bija darījis sabatā.

Tad farizeji uz Viņu sacīja: “Tu liecību dod par Sevi pašu, Tava liecība nav patiesīga.”

Tad Jūdi uz To sacīja: “Tagad mēs nomanām, ka Tev ir velns. Ābrahāms nomiris un pravieši, un Tu saki: kas Manu vārdu turēs, tas nāvi nebaudīs ne mūžam.

Un kādi no farizejiem, kas pie Viņa bija, to dzirdēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad mēs arīdzan esam akli?”

Tad Jūdi atkal pacēla akmeņus, Viņu nomētāt.

‹Ja pasaule jūs ienīst, tad ziniet, ka tā Mani papriekš ienīdējusi.›

Tad nu, mani mīļie brāļi, esiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgi iekš Tā Kunga darba vienmēr, zinādami, ka jūsu darbs nav veltīgs iekš Tā Kunga.

Tāpēc nepiekūstam, bet jebšu mūsu ārīgais cilvēks nīcin nīkst, tomēr iekšējais jo dienas jo vairāk atjaunojās.

Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet labu darīt.

Tādēļ, svētie brāļi, kam ir daļa pie debešķīgas aicināšanas, ņemiet vērā apustuli un augsto priesteri, ko mēs apliecinājam, Kristu Jēzu,

Un esat aizmirsuši pamācīšanu, kas uz jums kā uz bērniem saka: mans dēls, neturi Tā Kunga pārmācīšanu par mazu lietu un nepagursti, kad tu no Viņa kļūsti pārmācīts.