TSK · Isaiah 15:2

Un ja kādam vīram galvas mati izkrīt, ka tā paliek plika, — viņš ir šķīsts.

Uz savas galvas tiem nebūs izcirpt plikumu, nedz nogriezt savas bārdas malas, nedz iegriezt zīmes savā miesā.

Atarota un Dibona un Jaēzera un Nimra un Hešbona un Eleale un Sebana un Neba un Beona,

Jūs esat Tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums sev pašiem nebūs zīmes iegriezt nedz plikumu darīt pār savām acīm kāda miroņa dēļ.

Ka viņu robežas bija no Aroēra, kas Arnonas upes malā, un tā pilsēta, kas ir ielejas vidū, un viss klajums līdz Medebai,

Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus un apcirpa savu galvu un metās pie zemes un pielūdza

Kauciet, vārti! Kliedz, pilsēta! Izkūsti, visa Fīlistu zeme! Jo no ziemeļa puses nāk dūmi, un neviens no viņa pulkiem nenoklīst.

Tādēļ Moabs kauks par Moabu, visi kopā kauks; par Kirharesetes pamatiem jūs nopūtīsieties, tie pavisam salauzīti.

Un tai dienā Tas Kungs Dievs Cebaot aicinās raudāt un žēloties, un apcirpties un maisus apvilkt.

Kailums nāk pār Gazu, Aškalona izdeldēta, tas atlikums viņas ielejā. Cik ilgi tu pats gribi graizīties?

Kāp zemē no savas godības, sēdi izkaltušā zemē, iedzīvotāja, Dibonas meita, jo Moaba postītājs pret tevi ceļas un maitā tavas stiprās pilis.

Tādēļ Es kaukšu par Moabu un brēkšu par visu Moabu, un kliegšu par Kirharesetes ļaudīm.

Kauc, Hešbona, jo Aja ir postīta; kauciet, Rabas meitas, apjoziet maisus, vaidiet un skraidiet apkārt gar mūriem, jo Malkoms ies cietumā ar visiem saviem svētītājiem un lielkungiem.

Un Es pārvērtīšu jūsu svētkus par bēdām un visas jūsu dziesmas par vaimanām, un uz visiem gurniem likšu maisu un visas galvas noskūt, un Es likšu bēdāties kā par vienīgo dēlu, un gals būs rūgta diena.