TSK · Isaiah 57:4

Vai tu vēl celies pret Maniem ļaudīm, negribēdams tos atlaist?

Tādēļ tu un viss tavs pulks esiet sametušies kopā pret To Kungu; jo kas ir Ārons, ka jūs pret viņu kurnat.

Un kad viņu sirds līksmojās, tad tie sacīja: sauciet Samsonu, lai tas mūs pajautrina. Tad tie sauca Samsonu no cietuma nama, un viņš tiem bija par pajautrināšanu, un tie viņam lika stāvēt starp diviem stabiem.

Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.

Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.

Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi!

Ak vai, tai grēcīgai tautai, tiem ļaudīm, kas grūti noziegušies, tam ļaundarītāju dzimumam, tiem bērniem, kas samaitājās; tie ir atstājuši To Kungu, nicinājuši to Svēto iekš Israēla, nogriezušies atpakaļ.

Ak vai, tiem stūrgalvīgiem bērniem, saka Tas Kungs, kas padomu ņemas, bet ne no Manis, un derību der, bet bez Mana Gara, un krāj grēku uz grēku!

Ko tu esi apsmējis un zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis balsi un augsti uzcēlis savas acis? Pret To Svēto iekš Israēla.

Jo kamēr es runāju, brēcu un saucu par varas darbu un postu, tikmēr man Tā Kunga vārds ir tapis par apsmieklu un apmēdīšanu katru dienu.

Un tie bērni ir stūrgalvji un cietām sirdīm: Es tevi sūtu pie tiem, un tev būs uz tiem sacīt: tā saka Tas Kungs Dievs.

‹Bet lauks ir pasaule, un labā sēkla ir valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni.›

Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas

Un viņš krita pie zemes un dzirdēja balsi uz viņu tā sakām: “‹Saul, Saul, ko tu Mani vajā? ›”

Lai neviens jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo caur to Dieva dusmība nāk pār neticības bērniem.

Dabūdami netaisnības algu. Tiem šķiet, saldumu esam, ikdienas kārībā dzīvot; tie ir traipekļu pilni un gānekļi un kārīgi savās viltībās, kad tie ir līdz ar jums mielastos;