TSK
Treasury of Scripture Knowledge references in Glück 8th.
Tādēļ Es esmu nolaidies, tos izpestīt no ēģiptiešu rokas un tos izvest no šās zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek, uz Kanaāniešu, Hetiešu, Amoriešu, Fereziešu, Hiviešu un Jebusiešu vietu.
Un Sinaī kalns kūpeja, tāpēc ka Tas Kungs nonāca ar uguni, un viņa dūmi cēlās tā kā krāsns dūmi, un viss kalns trīcēja ļoti.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
Tad zeme drebēja un debesis pilēja Dieva priekšā, un Sinaī, Tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.
Kalni lēkāja kā auni, pakalni kā jēri.
Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.
Jo Tas Kungs Dievs Cebaot, kad Viņš zemi aizskar, tad tā izkūst, un visi iedzīvotāji tur bēdājās, un tā uzplūst kā upe un nosīkst kā Ēģiptes upe.
Jo redzi, Tas Kungs iziet no Savas vietas, Viņš nolaižas un stāv uz zemes augstumiem,
Pravieša Habakuka lūgšana, pēc augstas dziesmas dziedama: Kungs, kad es dzirdēju Tavu slavu, tad es izbijos.
Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis naktī; tad debesis ar rūkšanu zudīs un pirmie pasaules sākumi no karstuma izkusīs, un zeme un darbi iekš tās sadegs.