TSK · Job 6:4

Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm, — un Mans zobens ēdīs miesas, — ar nokauto un gūstīto asinīm, no ienaidnieku varenām galvām.

Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.

Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.

Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no Visuvarenā bardzības.

Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.

Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.

Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.

Tavas bultas ir asas ķēniņa ienaidnieku sirdī; tautas apakš Tevis kritīs.

Steidzies mani paklausīt, Kungs, — mans gars nonīcis; neapslēp Savu vaigu priekš manis, lai netopu kā tie, kas grimst bedrē.

Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?

Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.

Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt,

Tad nu zinādami, ka To Kungu būs bīties, mēs pārliecinājām cilvēkus, bet Dievam esam zināmi; bet es ceru, ka mēs arī esam zināmi jūsu sirdsapziņā.