TSK · Luke 12:20

Un Mozus sacīja uz Āronu: saki visai Israēla bērnu draudzei: nāciet tuvu Tā Kunga priekšā; jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu.

Un Absaloms pavēlēja saviem puišiem un sacīja: raugāt jel, kad Amnona sirds būs priecīga no vīna, un es uz jums sacīšu: kaujiet Amnonu, — tad nokaujiet viņu, nebīstaties, jo es jums to esmu pavēlējis; turaties stipri un esat droši vīri!

Un Hamans tiem izteica savas bagātības godu un savu dēlu pulku, un visu, kā ķēniņš viņu bija paaugstinājis, un kā tas viņu bija pacēlis pār tiem lielkungiem un ķēniņa kalpiem.

Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.

Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,

Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.

Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.

Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.

Es arī ienīdēju visu savu pūliņu, ar ko es biju nopūlējies pasaulē, ka man tas bija jāpamet cilvēkam, kas būs pēc manis.

Tā kā irbe perē olas, ko nav dējusi, tāpat ir, kas bagātību sakrāj, bet ne ar taisnību; pusmūžā viņam tā jāatstāj un galā viņš ir ģeķis.

Un šis ir tas raksts, kas rakstīts: Mene, Mene, Teķel Parsin.

‹Bet ja ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nākt.›

‹Bet gadījās, ka nabags nomira un no eņģeļiem tapa aiznests Ābrahāma klēpī, un bagātais arīdzan nomira un tapa aprakts.›

Jo mēs nenieka neesam ienesuši pasaulē, tad ir zināms, ka mēs arī nenieka nevaram iznest.