Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: “rīta blāzmas stirna”. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
TSK
TSK · Mark 15:34
Treasury of Scripture Knowledge references in Glück 8th.
Un saku uz Dievu, savu akmens kalnu: kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc man būs staigāt noskumušam, kad ienaidnieks spaida?
Tie bēdīgie un nabagi meklē ūdeni, un nav, viņu mēle kalst no tvīkšanas. Es Tas Kungs tos paklausīšu, Es, Israēla Dievs, tos neatstāšu.
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “‹Eli, Eli, lama zabahtani?›” tas ir: ‹Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?›
Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “‹Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.›” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
Šis (Kristus) Savās miesas dienās, lūgšanas un aizlūgšanas ar stipru brēkšanu un asarām ir upurējis Tam, kas Viņu no nāves varēja izglābt, un ir paklausīts, tāpēc ka Viņš Dievu turēja godā.