TSK
Treasury of Scripture Knowledge references in Glück 8th.
Kad nu Israēla ķēniņš šo grāmatu bija lasījis, tad viņš saplēsa savas drēbes un sacīja: vai tad es esmu Dievs, ka varu nokaut un atkal dzīvu darīt, ka šis pie manis sūta vīru, lai to atsvabinu no viņa spitālības? Ņemiet vērā un redziet, ka tas iemeslus pie manis meklē.
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.
Sakāt tām baiļpilnām sirdīm: esiet stipras, nebīstaties! Redzi, jūsu Dievs! Atriebšana nāk, atmaksāšana no Dieva; Viņš nāk un jūs atpestīs.
Atved tos aklos ļaudis, kam tomēr acis, un tos kurlos, kam tomēr ausis.
Jo Mana roka visas šīs lietas radījusi, un tā visas tās cēlušās, saka Tas Kungs; bet uz to Es skatīšos, proti uz nabagu, un kam sagrauzts gars, un kas priekš Mana Vārda dreb.
“‹Svētīgi tie, kas garā nabagi, jo Debesu valstība viņiem pieder.›
Tad Viņš uz tiem sacīja: “‹Atkāpjaties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.›” Bet tie par Viņu smējās.
‹Dziedinājiet slimus›, ‹šķīstiet spitālīgus, uzmodinājiet mirušus, izdzeniet velnus. Bez maksas to esat dabūjuši, bez maksas to dodiet.›
Un tur akli un tizli nogāja pie Viņa Dieva namā, un Viņš tos dziedināja.
Bet Jēzus redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja to nešķīsto garu, uz to sacīdams: “‹Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs iekš tā.›”
Un piegājis aizskāra zārku, un tie nesēji apstājās, un Viņš sacīja: “‹Jaunekli, Es tev saku, celies augšām.›”
Un kad Viņš, Pashā svētkos, bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami brīnuma zīmes, ko Viņš darīja.
‹Bet Man ir lielāka liecība nekā no Jāņa. Jo darbi, ko Tas Tēvs Man devis darīt, šie darbi, ko Es daru, liecību dod par Mani, ka Tas Tēvs Mani sūtījis.›
‹Bet ja Es tos daru, tad, ja nu neticat Man, tad ticat jel tiem darbiem, lai jūs atzīstat un ticat, ka Tas Tēvs ir iekš Manis, un Es iekš Viņa.›”
‹Ticiet Man, ka Es esmu iekš Tā Tēva un Tas Tēvs iekš Manis; ja ne, tad jel ticiet Man to darbu dēļ.›
Un viens vīrs, no mātes miesām tizls būdams, tapa nests; to tie ikdienas nolika priekš Dieva nama durvīm, kas top sauktas Krāšņās, ka tas dāvanas lūgtos no tiem, kas gāja Dieva namā.
Un kāds vīrs Listrā sēdēja ar nespēcīgām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.