TSK · Romans 14:1

Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.

Viņš ganīs Savu ganāmo pulku kā gans, Viņš sapulcinās jērus Savās rokās un nesīs Savā klēpī un vedīs lēnītiņām grūtās avju mātes.

Vājās jūs nespēcinājāt, un neveselo jūs nedziedinājāt, un satriekto jūs nesasienat, un aizdzīto jūs nenesāt atpakaļ un pazudušo jūs nemeklējāt, bet jūs valdāt pār tiem bargi un ar grūtumu.

Jo redzi, Es celšu ganu zemē, kas neņem vērā bojā ejošo, nemeklē noklīdušo un nedziedina satriekto un neapkopj neveselo, bet kas ēd treknā gaļu un salauž viņu nagus.

Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu.

‹Un kas tādu bērnu uzņem Manā Vārdā, tas uzņem Mani.›

‹Tam būtu labāk, ka tam dzirnu akmeni piekārtu pie kakla, un to iemestu jūrā, nekā tas vienu no šiem mazajiem apgrēcinātu.›

Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.

Bet mums, kas esam stipri, pienākas panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam.

Un, brāļi, es nevarēju ar jums runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem, kā ar nejēgām iekš Kristus.

Vājiem es esmu tapis tā kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu.

Ja kas nāk pie jums un šo mācību nenes, to neuzņemiet mājās un nesveicinājiet.