TSK · 1 Peter 2:11

Es esmu svešinieks un piedzīvotājs pie jums, dodiet man dzimts kapa vietu, — tad es savu mironi aprakšu no manām acīm nost.

Un tai sievai, pie kā tāds vīrs gulējis, kam sēkla guļot (izpil), ūdenī būs pērties un nešķīstai būt līdz vakaram.

Jo mēs esam svešinieki un piemitēji Tavā priekšā, kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna un bez pastāvības.

Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.

‹Bet sargājaties, ka jūsu sirdis nekļūst apgrūtinātas ar lieku ēšanu un piedzeršanos, un ar rūpēm par šo dzīvi›‹, un ka šī diena piepeši jums neuzbrūk.›

Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”

Ja jūs pēc miesas dzīvojiet, tad jūs mirsiet, bet ja jūs caur To Garu miesas darbošanās nonāvējat, tad jūs dzīvosiet.

Lai tā kā dienā godīgi staigājam, ne rīšanā un plītēšanā, ne izvirtībā un nešķīstībā, ne bāršanā un ienaidībā.

Bet mēs arīdzan kā palīgi lūdzam, ka jūs Dieva žēlastību velti nedabūjat.

Bet es saku: staigājiet garā, tad jūs miesas kārību nepadarīsiet.

Tad nu jūs lūdzu, es, saistīts iekš Tā Kunga, ka jūs cienīgi staigājiet pēc aicināšanas, ar ko esat aicināti,

Bēdz no jaunības kārībām, dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, pēc miera ar tiem, kas To Kungu piesauc no šķīstas sirds.

Šie visi ir miruši iekš ticības un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši un ar mieru bijuši un apliecinājuši, ka viņi esot virs zemes viesi un svešinieki.

Pēteris, Tā Kunga Jēzus Kristus apustulis, tiem izredzētiem svešiniekiem, kas mīt Pontā, Galatijā, Kapadoķijā, Āzijā un Bitinijā,

Ka miesā būdami to vēl atliekamo laiku vairs nedzīvojat cilvēku kārībām, bet Dieva prātam.