TSK · Amos 2:1

Tad Israēla bērni cēlās un apmetās Moaba klajumos, viņpus Jordānes, Jērikai pretī.

Tā tie gāja, Israēla ķēniņš un Jūda ķēniņš un Edoma ķēniņš. Un kad tie bija gājuši septiņu dienu gājumu, tad tiem nebija ūdens, ne karaspēkam, ne lopiem, kas tiem bija līdz.

Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.

Un tie skries Fīlistiem uz pleciem pret vakara pusi, tie kopā aplaupīs tos iedzīvotājus pret rītiem, pret Edomu un Moabu tie izstieps savu roku, un Amona bērni tiem būs paklausīgi.

Jo Tā Kunga roka dusēs uz šā kalna. Bet Moabs taps samīts apakš Viņa, tā kā salmi top samīdīti mēslos.

Tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka Moabs un Seīrs saka: redzi, Jūda nams ir tā kā visi pagāni, —

Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Gazas pārkāpumu dēļ, — to Es nenovērsīšu, — tādēļ ka tie (Manus ļaudis) lielā pulkā aizveduši, tos nodot Edomam,

Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Edoma pārkāpumu dēļ, — to Es nenovērsīšu, — tāpēc ka viņš savu brāli ar zobenu vajājis, un savu mīlestību iznīcinājis un savā bardzībā arvien plosās un patur mūžam savas dusmas,

Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Jūda pārkāpumu dēļ, — to Es nenovērsīšu, — tādēļ ka tie Tā Kunga bauslību atmetuši un Viņa likumus nav sargājuši, un viņu meli tos pievīluši, kuriem viņu tēvi dzinušies pakaļ,

Mana tauta, piemini jel, ko Balaks, Moaba ķēniņš, izdomāja, un ko Bileāms, Beora dēls, viņam atbildēja, no Sitimas līdz Gilgalai, lai tu atzīsti Tā Kunga taisnību.”