TSK · Genesis 4:5

Un Jēkabs redzēja Lābana vaigu, un redzi, tas nebija vairs, kā vakar un aizvakar.

Un kad viņa kungs dzirdēja savas sievas vārdus, kā tā uz viņu bija runājusi sacīdama: tā un tā man tavs kalps darījis, tad viņa kungs apskaitās ļoti.

Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.

Lai Viņš piemin visus tavus upurus, un tavus dedzināmos upurus tur par trekniem.

Vēl es redzēju visādu pūliņu un visādu darba izveicību, ar ko cits citam grib tikt pāri (skaudībā); arī tā ir niecība un grābstīšanās pēc vēja.

‹Jeb vai man nav brīv, darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs tāpēc skauž, ka es esmu labs?”›

Bet Jūdi, ļaužu pulku redzēdami, tapa naida pilni un runāja tam pretī, ko Pāvils sacīja; pretī runādami un zaimodami.