TSK · Hebrews 6:4

Bet ja vaina namā izplešas, pēc tam kad akmeņi ir izlauzti, nams nokasīts un atkal apmests,

Un viņš sāka teikt savu teikumu un sacīja: Bileāms, Beora dēls, runā,

‹Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstībā; bet tas, kas Mana debesu Tēva prātu dara.›

‹Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un pēc ar cilvēku paliek niknāki nekā papriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai.›”

‹Kad nešķīstais gars izgājis no cilvēka, tad viņš pārstaigā sausas vietas un meklē dusēt. Bet to neatradis viņš saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes esmu izgājis.›

Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Ja tu Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, kas uz tevi saka: dod Man dzert; tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.›”

‹Ja kas nepaliek iekš Manis, tas ir izmests, tā kā kāds zars, un ir sakaltis; un tie top sakrāti un ugunī iemesti un sadedzināti.›

Un ticīgie no apgraizīšanas, cik Pēterim bija līdz nākuši, iztrūkās, ka arī uz pagāniem Svētā Gara dāvana bija izlieta;

Un Dievs, siržu manītājs, tiem liecību ir devis, Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis.

Tad nu (Viņš), kas jums To Garu sniedz un iekš jums modina brīnuma spēkus, vai Viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības?

Tam es esmu palicis par kalpu pēc tās žēlastības dāvanas, ko Dievs man devis pēc Sava spēka varas.

Kopi dāvanu, kas ir iekš tevis, kas tev caur praviešu vārdiem ir dota, kad vecaji tev rokas uzlika.

Kalējs Aleksandrs man daudz ļauna ir darījis; Tas Kungs tam atmaksās pēc viņa darbiem.

Jo ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam dabūjuši patiesības atzīšanu, tad vairs neatliekās nekāds upuris par grēkiem,

Pielūkodami, ka neviens nezaudē Dieva žēlastību, ka nekāda rūgta sakne, augsti uzaugusi, jūs nesajauc, un ka daudzi caur to netop apgānīti;

Jo ja tie caur Tā Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atzīšanu gan izbēguši no pasaules apgānīšanām, bet iekš tām atkal iepinušies top uzvarēti, tad pēc ar viņiem paliek niknāki nekā papriekš.