TSK · Isaiah 25:4

Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.

Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās.

Viņš nesīs tiesu bēdu ļaudīm un palīdzēs nabagu bērniem un sadauzīs nicinātājus.

Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,

Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.

Un būs telts par pavēni dienā pret karstumu un par glābšanu un par patvērumu pret plūdiem un lietu.

Un ko tad atbildēs tautu vēstnešiem? Ka Tas Kungs Ciānu stiprinājis un Viņa ļaužu bēdīgie tur atrod patvērumu.

Ja tie nemeklē Manu palīgu, un neder mieru ar Mani, mieru ja neder ar Mani.

Un bēdīgiem būs atkal prieks iekš Tā Kunga, un nabagi starp cilvēkiem līksmosies iekš Israēla Svētā,

Un mani ļaudis dzīvos miera namos un drošos dzīvokļos un netraucētās atpūtas vietās.

Tas dzīvos augstībā, kalnu stiprumi viņam būs par patvērumu; viņam būs sava maize, ūdens viņam nepietrūks.

Tad Tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva Asīriešu lēģerī simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un kad no rīta agri cēlās, redzi, tad tur viss bija pilns miroņu.

Jo Mana roka visas šīs lietas radījusi, un tā visas tās cēlušās, saka Tas Kungs; bet uz to Es skatīšos, proti uz nabagu, un kam sagrauzts gars, un kas priekš Mana Vārda dreb.

Saki uz tiem, kas ar kaļķiem apmet: kritīs; stiprs lietus gāzīsies, un Es metīšu lielus krusas gabalus, un liels viesulis plosīsies, redzi, tad tā siena kritīs.

‹Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un piesitās pie nama, tad tas tomēr neapgāzās; jo tas bija uztaisīts uz klints›.