TSK · John 18:4

Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še; tad jau viņš mani nokaus.

Es nebīstos no daudz tūkstošiem ļaužu, kas visapkārt pret mani stājās.

Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva.

Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: “‹Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.›

“‹Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Tas Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.›”

Tad Jēzus uz tiem saka: “‹Jūs visi šai naktī pie Manis apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu un ganāmā pulka avis izklīdīs.›

Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “‹Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par To Cilvēka Dēlu.›

Pēc Viņš uz tiem sacīja: “‹Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.›”

‹Tāpēc Tas Tēvs Mani mīl, kā Es Savu dzīvību dodu, lai Es to atkal ņemu.›

Jo Viņš Savu nodevēju gan zināja; tāpēc Viņš sacīja: “‹Jūs neesat visi šķīsti.›”

Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai raksti taptu piepildīti, saka: “‹Man slāpst.›”

Un to dzirdējuši, tie vienprātīgi savu balsi pacēla uz Dievu un sacīja: “Kungs, Tu esi Tas Dievs, kas ir darījis debesi un zemi un jūru un visas lietas, kas tur iekšā,

Kad nu Kristus par mums ir cietis miesā, tad apbruņojaties ar to pašu prātu, — jo kas cieš miesā, tas mitās no grēkiem, —