TSK · Mark 4:39

Un Israēla bērni iegāja jūras vidū sausām kājām, un tas ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.

Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāk, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?

Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

Upes paceļ, ak Kungs, upes paceļ savu kaukšanu, upes paceļ savu krākšanu.

Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;

Kad Viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad Viņš nostiprināja zemes pamatus:

Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.

Bet Jēzus redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja to nešķīsto garu, uz to sacīdams: “‹Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs iekš tā.›”