TSK · Proverbs 27:4

Un viņa brāļi to skauda, bet viņa tēvs šo vārdu paturēja.

Un Sauls skaudīgi skatījās uz Dāvidu no tās dienas un turpmāk.

Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.

Liec mani kā zieģeli pie savas sirds, kā gredzenu pie savas rokas! Mīlestība ir stipra kā nāve un viņas karstums ir varens kā elle; viņas liesmas ir degošas liesmas, Dieva liesmas.

Bet augstais priesteris cēlās un visi, kas pie tā bija (saduceju biedrība), un tapa bardzības pilni,

Bet neticīgie Jūdi, skaudības pilni, ņēma pie sevis kādus saskrējušus neliešus un sapulcinājās un cēla troksni pilsētā; un Jazona namu apstājuši, meklēja tos vest priekš ļaužu pulka.

Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot.

Jeb vai jums šķiet, ka Raksts velti saka: Ar skaudību alkst Gars, kuru Viņš ir devis, lai dzīvotu mūsos?