1 B et tu runā, kā pēc veselīgās mācības pienākas:
2 Ka veciem vīriem būs būt modrīgiem, godīgiem, prātīgiem, veseliem ticībā, mīlestībā, pacietībā.
3 Tāpat vecām sievām, ka tām būs turēties, kā svētām pieklājās, ka nebūs citus apmelot nedz padoties dzeršanai, bet dot labu mācību,
4 Ka tās pamāca jaunās sievas, vīru mīlēt, bērnus mīlēt.
5 Prātīgām būt, šķīstām, nama kopējām, krietnām, saviem vīriem paklausīgām, lai Dieva vārds netop zaimots.
6 Jaunos vīrus pamāci tāpat, ka tiem būs būt prātīgiem.
7 Parādies pats visās lietās kā priekšzīme iekš labiem darbiem, savā mācībā skaidrs un cienīgs,
8 Ar veselīgiem nevainojamiem vārdiem, lai pretinieks top kaunā, un lai tas nevar, ko ļaunu uz mums runāt.
9 Kalpus pamāci, saviem kungiem paklausīt un visās lietās pa prātam būt un nerunāt pretī,
10 Neko slepeni nepaņemt, bet visur labu uzticību parādīt, ka tie Dieva, mūsu Pestītāja, mācībai visās lietās par godu turas.
11 Jo Dieva žēlastība, kas visiem cilvēkiem pestīšanu atnes, ir atspīdējusi
12 Un mūs pamāca, lai mēs bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsti un taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē,
13 Gaidīdami mūžīgo cerības labumu un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atspīdēšanu;
14 Tas Pats par mums ir nodevies, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstītu Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem.
15 To runā un pamāci un pārmāci, stipri pavēlēdams; neviens lai tevi nenicina.