TSK · Amos 7:4

Tad uguns izgāja no Tā Kunga un tos aprija, un tie nomira Tā Kunga priekšā.

Jo uguns ir iededzies no Manām dusmām un degs līdz visdziļākai ellei un aprīs zemi ar viņas augļiem un iededzinās kalnu pamatus.

Jo redzi, Tas Kungs nāks ar uguni, un Viņa rati kā viesulis, bargi izgāzt Savu dusmību un rāt ar uguns liesmām.

Ak Dāvida nams, tā saka Tas Kungs, nesiet ik rītu tiesu un izglābiet aplaupīto no spaidītāja rokas, ka Mana dusmība neizšaujās kā uguns un nedeg, ka neviens nevar dzēst, jūsu darbu ļaunuma dēļ.

Un Es darīšu brīnumus debesīs un zemes virsū, asinis un uguni un dūmu tvaiku.

Tādēļ Es sūtīšu uguni Gazas mūros, tas aprīs viņas skaistos namus.

Meklējiet To Kungu un dzīvojiet, — lai Viņš neizšaujas Jāzepa namā kā uguns, kas to norij, un neviens to nevar dzēst Bētelē, —

Atkal Viņš man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs stāvēja uz stāva mūra, un svērtenis bija Viņa rokā.

Kas pastāvēs priekš Viņa dusmības, un kas pacelsies Viņa bardzības karstumā? Viņa dusmība ir izgāzta kā uguns, un akmens kalni no Viņa top sašķelti.

Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: ‹uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.›