TSK · Mark 9:2

Tad Mozus pacēlās ar savu kalpu Jozua, un kāpa uz to Dieva kalnu.

Un viņš salika malku un dalīja to vērsi gabalos un to nolika uz to malku.

Tavas acis redzēs ķēniņu viņa skaistumā. Tās redzēs plašu zemi.

Un to dzirdējis, Jēzus no turienes aizbrauca ar laivu savrup uz kādu tukšu vietu, un ļaudis to dzirdējuši, Viņam no pilsētām kājām gāja pakaļ.

Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Elija gan nāk papriekš un visu atkal sataisīs.›

Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt,

Bet notikās tanīs dienās, ka Viņš izgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš palika cauru nakti Dieva pielūgšanā.

Un Vārds tapa miesa un dzīvoja mūsu starpā, pilns žēlastības un patiesības, un mēs redzējām Viņa godību, tādu godību, kā Tā vienpiedzimušā Dēla no Tā Tēva.

Un ja tam nāves amatam, kas iezīmēts raksta zīmēs un akmeņos, bijis spožums, tā ka Israēla bērni nevarēja uzskatīt Mozus vaigu viņa vaiga spožuma dēļ kam bija jāzūd:

Kas Dieva ģīmī būdams neturēja par laupījumu, Dievam līdzi būt,

Jo mēs neesam dzinušies pakaļ izgudrotām pasakām, kad mēs jums esam sludinājuši mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet mēs paši Viņa augsto godību ar acīm esam redzējuši.

Un es redzēju lielu baltu godības krēslu un To, kas uz tā sēdēja, no Viņa vaiga zeme un debess bēga, un vieta tiem netapa atrasta.