TSK · Numbers 11:1

Un Tam Kungam nepatika, ko viņš darīja, un viņš to arīdzan nokāva.

Un visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī.

Un Mozus sacīja uz Āronu: saki visai Israēla bērnu draudzei: nāciet tuvu Tā Kunga priekšā; jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu.

Tad uguns izgāja no Tā Kunga un tos aprija, un tie nomira Tā Kunga priekšā.

Vai Tas Kungs tikai caur Mozu vien runājis? Vai tas nav arī caur mums runājis? Un Tas Kungs to dzirdēja.

Un tai draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu.

Jūs To Kungu apkaitinājāt arī Tabeērā un Masā un pie tiem kārības kapiem.

Jo uguns ir iededzies no Manām dusmām un degs līdz visdziļākai ellei un aprīs zemi ar viņas augļiem un iededzinās kalnu pamatus.

Bet Elija atbildēja un uz tiem sacīja: ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm, un aprij tevi ar taviem piecdesmit. Tad Dieva uguns nokrita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit.

Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.

Jo bedre jau sen ir gatava, arī priekš ķēniņa tā ir gatava, dziļa un plata; viņas uguns— un malkas— kopa ir varen liela; Tā Kunga dvaša to iededzinās kā sēra strautu.

Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.

‹Jeb kad tev tava roka apgrēcina, nocērt to; tas tev ir labāk, ka tu kroplis ieej dzīvošanā, nekā tev ir divas rokas, un tu noej ellē, neizdzēšamā ugunī,›

Jo mūsu Dievs ir rijoša uguns.

Šie ir kurnētāji un sūdzētāji, staigādami pēc savām kārībām un viņu mute runā lepnus vārdus, un tie apbrīno cilvēku augstību peļņas dēļ.