TSK · Acts 2:10

Un tanī zemē bija bads, un Ābrams nogāja uz Ēģipti, tur mist, jo tas bads bija grūts tanī zemē.

Tai dienā būs liels ceļš no Ēģiptes uz Asīriju, un Asīrija ies uz Ēģipti un Ēģipte uz Asīriju, un Ēģipte līdz ar Asīriju kalpos (Tam Kungam.)

Ceļaties, zirgi, rībiet, rati! Lai varoņi iziet, Etiopijas ļaudis un no Puta, kas bruņas tur, un Lidieši, kas stopu nes un uzvelk.

Un viņš valdīs pār zelta un sudraba mantām un pār visām dārgām Ēģiptes lietām, un libieši un etiopiešu ļaudis viņam klausīs.

Tā saka Tas Kungs Cebaot: vēl nāks tautas un daudz pilsētu iedzīvotāji.

Un palika turpat, līdz kamēr Hērodus bija miris; ka piepildītos, ko Tas Kungs caur pravieti bija runājis, kas saka: “No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.”

Un tie spieda kādu, kas no lauka nākdams garām gāja, Sīmani no Kirenes, Aleksandera un Rufa tēvu, ka Viņa krustu nestu.

Un kādi no tās saucamās Libertiņu un Kireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Kilikijas un Āzijas, cēlās un ar Stefanu stipri apjautājās.

Un pie draudzes, kas bija Antiohijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar Hērodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Sauls.

Un kad draudze tapa atlaista, tad daudz Jūdi un dievbijīgi Jūdu ticības biedri Pāvilam un Barnabam gāja pakaļ; šie tos pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.

Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.

Un atrada kādu Jūdu, ar vārdu Akvilu, pēc dzimtenes no Pontus, kas nesen ar Priskillu, savu sievu, no Itālijas bija atnācis, (tāpēc ka ķeizars Klaudijs bija pavēlējis, visiem Jūdiem iziet no Romas), un iegāja pie tiem.

Un nākošā naktī Tas Kungs viņam piestājās sacīdams: “‹Turi drošu prātu, Pāvil; jo itin tā, kā tu par Mani liecību esi devis Jeruzālemē, tāpat tev būs arī Romā liecināt.›”

Un no turienes tie brāļi, par mums dzirdējuši, izgāja mums pretī līdz Appijus tirgum un TriTabernām; tos redzēdams, Pāvils Dievam pateicās un ņēmās drošu prātu.

Tādēļ no savas puses esmu gatavs, arī jums, kas esat Romā, evaņģēliju sludināt.

Un viņu miesas gulēs uz lielās pilsētas ielas, kas garīgi top saukta Sodoma un Ēģipte, kur arī mūsu Kungs ir krustā sists.