TSK · Acts 3:13

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

Dāvida dziesma. Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”

‹Un Viņu nodos tiem pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšām.›”

Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Pontium Pilātam.

Un Jēzus piegājis, runāja ar tiem un sacīja: “‹Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.›

Bet tas Viņu aizliedza sacīdams: “Sieva, es Viņu nepazīstu.”

Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”

‹Jo Tas Tēvs nevienu netiesā, bet visu tiesu ir devis Tam Dēlam,›

Bet to Viņa mācekļi no iesākuma nesaprata. Bet kad Jēzus bija pagodināts, tad viņi atcerējās, ka tas par Viņu bija rakstīts, un ka tie Viņam to bija darījuši.

‹Tas Mani pagodinās, jo no Manis Viņš ņems un jums to pasludinās.›

Tad visi atkal brēca sacīdami: “Ne to, bet Barabu.” Bet Baraba bija slepkava.

Bet tie brēca: “Nost! nost! sit To krustā.” Pilāts uz tiem saka: “Vai man jūsu Ķēniņu būs sist krustā?” Tie augstie priesteri atbildēja: “Mums nav ķēniņa, tik vien ķeizars.”

Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Tā Svētā Gara apsolīšanu, Viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat,

“Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus sāka drebēt un nedrīkstēja tur skatīties.

Un viņš sacīja: “Mūsu tēvu Dievs tevi izvēlējis, Viņa prātu atzīt un To Taisno redzēt un balsi no Viņa mutes dzirdēt.

Tāpēc arī Dievs Viņu varen ir paaugstinājis un Viņam dāvinājis vārdu, kas iet pār visiem vārdiem;

Caur ticību viņš mājojis apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki.

‹Un Dzīvais. Es biju nomiris un redzi, Es esmu dzīvs mūžīgi mūžam. Un Man ir elles un nāves atslēgas.›