TSK · Hebrews 3:10

Tad Tam Kungam palika žēl, ka Viņš cilvēkus virs zemes bija radījis, un tas Viņam rūpēja sirdī.

Ka virs zemes Tavs ceļš top zināms, starp visiem pagāniem Tava pestīšana.

Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!

Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!

Bet tie turējās pretī un apkaitināja Viņa Svēto Garu, tāpēc Viņš tiem pārvērtās par ienaidnieku, Viņš pats karoja pret tiem.

Mani ļaudis vaicā savu koku, un viņu spieķis tiem dod ziņas, jo maucības gars tos pieviļ, ka tie maukodamies no sava Dieva atkāpjas.

‹Bet šī ir tā sodība, ka gaišums› ‹nācis pasaulē un cilvēki vairāk mīlēja tumsību nekā gaišumu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.›

Un kā tie nav cienījuši Dievu turēt atzīšanā, tā Dievs tos ir nodevis pārvērstam prātam, to darīt, kas neklājās,

Un neapbēdinājiet Svēto Dieva Garu, caur ko jūs esat apzieģelēti uz atpestīšanas dienu.

Pielūkojat, brāļi, ka jel nevienam no jums nav ļauna neticīga sirds, ka jūs atkāpjaties no dzīvā Dieva.