TSK · John 9:39

Tad Viņš sacīja: ej un saki uz šiem ļaudīm: dzirdēt dzirdiet, bet nesaprotiet, un redzēt redziet, bet neņemiet vērā.

Klausāties, kurlie, un skatāties, aklie, un redziet.

Un Tas Kungs izstiepa Savu roku un aizskāra manu muti, un Tas Kungs sacīja uz mani: redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē.

‹Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem prieka vēsts top sludināta.›

Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”

“‹Tā Kunga gars ir uz Manis, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā,›

‹Miesas svece ir acs; tāpēc ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša; bet ja tā ir kaitīga, tad arī tava miesa ir tumša.›

‹Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, ka Tas pasauli sodītu, bet ka pasaule caur Viņu taptu pestīta.›

‹Jo Tas Tēvs nevienu netiesā, bet visu tiesu ir devis Tam Dēlam,›

‹Jūs tiesājiet pēc miesas; Es netiesāju neviena.›

Tas atbildēja un sacīja: “Kungs, kurš Tas ir, lai es ticu uz Viņu.”

‹Es esmu Gaisma› ‹pasaulē nācis, lai ikkatrs, kas tic uz Mani, nepaliek tumsībā.›

Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; izredzētie gan to ir dabūjuši, bet citi ir apcietinājušies,

Iekš tiem šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis, lai tiem nespīd godības pilna evaņģēlija spožums no Kristus, kas ir Dieva ģīmis.

Un ar visādu pievilšanu uz netaisnību pie tiem, kas pazūd; tādēļ ka tie patiesības mīlestību nav pieņēmuši, ka taptu svēti.

Kas savu brāli ienīst, tas ir tumsībā un staigā tumsībā un nezina, kurp tas iet, jo tumsība viņa acis ir aptumšojusi.