TSK · Luke 7:13

Un tie meta nost no sevis tos svešos dievus un kalpoja Tam Kungam. Tad Viņam palika žēl par Israēla bēdām.

Bet Tu, Dievs Kungs, esi sirds žēlīgs un lēnprātīgs, pacietīgs un no lielas žēlastības un uzticības.

Visās viņu bēdās Viņš par tiem bēdājās, un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba. Caur Savu mīlestību un caur Savu žēlastību Viņš tos atpestīja un uzņēma un tos nesa no veciem laikiem allažiņ.

Vai Efraīms Man nav dārgs dēls un mīļš bērns, ka cikkārt Es par viņu runāju, pieminēdams Es viņu pieminu? Tāpēc Mana sirds trīc par viņu, ka Es apžēlodamies par viņu apžēlojos, saka Tas Kungs.

“‹Mana sirds iežēlojās ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.›

Bet visi raudāja un to nožēloja; bet Viņš sacīja: “‹Neraudiet, tā nav mirusi, bet tikai guļ.›”

Tad Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “‹Tu liekuli, vai ikviens jūsu starpā savu vērsi vai ēzeli neatraisa no siles sabatā un to nenoved dzirdīt?›

Un Tas Kungs atgriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris pieminēja Tā Kunga vārdu, ka Tas uz viņu bija sacījis: “‹Pirms nekā gailis dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.›”

(Bet šī bija Marija, kas To Kungu ar zālēm bija svaidījusi un Viņa kājas ar saviem matiem nožāvējusi; tai brālis Lācars gulēja nevesels.)

Un tie uz viņu saka: “Sieva, ko tu raudi?” tā uz tiem saka: “Tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.”

Un tie, kas raud, lai ir kā kas neraud; un kas priecājās, kā kas nepriecājās, un kas pērk, kā kas to nepatur:

Tāpēc Viņam vajadzēja visās lietās brāļiem palikt līdzīgam, lai sirds žēlīgs taptu un uzticīgs augsts priesteris Dieva priekšā, ļaužu grēkus salīdzināt.