TSK · Matthew 6:2

Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,

Viņš izdala un dod nabagiem; viņa taisnība paliek mūžīgi, viņa rags top paaugstināts ar godu.

Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs?

Tādēļ Tas Kungs par viņu jaunekļiem nepriecāsies un neapžēlosies par viņu bāriņiem un atraitnēm, jo tie visi ir blēži un ļaundari, un ikviena mute runā blēņas. Ar visu to Viņa dusmība nenovēršas, un Viņa roka vēl ir izstiepta.

Vai tā nepiederas, maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvāka?

Liec bazūni pie savas mutes; Viņš nāk kā ērglis pret Tā Kunga namu, tādēļ ka tie Manu derību pārlauzuši un no Manas bauslības atkāpušies.

‹Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt sinagogās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›

‹Tu liekuli, velc papriekš baļķi no savas acs un tad pielūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.›

‹Un no rīta agrumā: “Šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies.” Jūs liekuļi, debess izskatu jūs zināt noprast, vai jūs nevarat arī noprast laiku zīmes›?

‹Un tiem tīk viesībās sēdēt augstajās vietās un augstajos krēslos sinagogās,›

‹Un to šķels pušu un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.›

‹Un sinagogās jo augstos krēslos sēdēt un jo augstā vietā viesībās;›

‹Jeb, kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid brāli, es skabargu no tavas acs gribu izvilkt, un baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli,› ‹velc papriekš baļķi no savas acs, un tad pielūko, ka tu skabargu no sava brāļa acs vari izvilkt.›

‹Ak vai, jums, farizejiem! jums tīk jo augstos krēslos sinagogās sēdēt un tirgos tapt sveicinātiem.›

‹Jūs liekuļi, debess un zemes ģīmi jūs varat noprast, bet kā šo laiku neizprotat?›

“‹Sargājaties no rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos sinagogās un jo augstās vietās viesībās,›

‹Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu ņemdami? Un to godu, kas ir no Tā Vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat?›

Jo kādiem šķita, tāpēc ka Jūdasam maks bija, ka Jēzus uz viņu saka: pērc, ko mums uz svētkiem vajag; vai lai viņš nabagiem ko dotu.

Dieva cienītājs un dievbijīgs ar visu savu namu, kas ļaudis daudz apdāvināja un allažiņ Dievu lūdza.

Un sacīja: Kornēlij, tavas lūgšanas ir paklausītas un tavas nabagu dāvanas ir pieminētas Dieva priekšā.

Bet pēc kādiem gadiem es esmu nācis, mīlestības dāvanas savai tautai dot un upurus.

Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un kas bagātīgi sēj, tas arī bagātīgi pļaus.

Kas zadzis, tam vairs nebūs zagt, bet jo vairāk strādāt un ar rokām ko labu sagādāt, lai būtu ko dot tam, kam trūkst.

Lai tie labu dara, bagāti top iekš labiem darbiem, labprāt izdala, ir devīgi,

Neaizmirstiet labu darīt un sadraudzību Garā, jo tādi upuri Dievam labi patīk.

Ja kas runā, tas lai runā tā kā Dieva vārdus; ja kam kāds amats, lai tas to izdara itin pēc tā spēka, ko Dievs pasniedz, ka visās lietās Dievs top godināts caur Jēzu Kristu, kam pieder gods un vara mūžīgi mūžam. Āmen.