TSK · Psalms 69:3

Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdējā dvaša.

Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,

Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.

Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.

Un ir licis manā mutē jaunu dziesmu, teikšanas dziesmu mūsu Dievam; daudzi to redzēs un bīsies un cerēs uz To Kungu.

Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela.)

Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.

Manas acis izēstas no asarām, manas iekšas rūgst; manas aknas ir izkratītas pie zemes manu ļaužu meitas posta dēļ, tādēļ ka bērniņi un zīdāmie iztvīkst pa pilsētas ielām;

Šis (Kristus) Savās miesas dienās, lūgšanas un aizlūgšanas ar stipru brēkšanu un asarām ir upurējis Tam, kas Viņu no nāves varēja izglābt, un ir paklausīts, tāpēc ka Viņš Dievu turēja godā.