TSK · Romans 12:13

Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un redzi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā.

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā.

Un nolika apustuļiem pie kājām, un ikkatram tapa izdalīts, kā kuram vajadzēja.

Un to redzēdams viņš pārbijās un sacīja: “Kas ir, Kungs?” Bet tas uz viņu sacīja: “Tavas lūgšanas ir uzkāpušas un pieminētas Dieva priekšā.

Ja kas pamāca, tas lai paliek tai pamācīšanā; kas ko dod, lai to dara iekš vientiesības; kas valda, lai to dara rūpīgi; kas apžēlojās, lai to dara ar prieku.

Bet par sametamām dāvanām priekš svētiem, kā es to esmu iecēlis Galatijas draudzēs, tāpat dariet jūs arīdzan.

Bet jums, brāļi, darām zināmu Dieva žēlastību, kas parādījusies Maķedonijas draudzēs.

Jo šīs palīdzības sagādāšana ne vien atvieglina trūkumu tiem svētiem, bet ir arīdzan bagāta caur to, ka daudzi pateicās Dievam,

Tad nu bīskapam pienākas būt nenoziedzīgam, vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, kas labprāt dod mājas vietu, un kas māk mācīt;

Kas labprāt mājas vietu dod, labu mīl, kas prātīgs, taisns, svēts, šķīsts,

Jo Dievs nav netaisns, ka Viņš aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši pie Viņa vārda, kad jūs svētiem kalpojāt un vēl kalpojiet.

Neaizmirstiet labu darīt un sadraudzību Garā, jo tādi upuri Dievam labi patīk.

Bet ja kādam ir šās pasaules manta, un tas redz savu brāli trūkumu ciešam un aizslēdz savu sirdi priekš viņa, kā Dieva mīlestība paliek iekš tāda?