TSK · James 1:26

Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!

Neesiet kā zirgi un zirgēzeļi, kam prāta nav, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad negrib nākt pie tevis.”

Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, Jedutunam. Es esmu apņēmies, ka savu ceļu sargāšu, ka negrēkošu ar savu mēli; es sargāšu savu muti kā ar iemauktiem, kamēr bezdievīgais manā priekšā.

Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.

Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.

Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.

Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.

Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.

Kam prāts nesās uz pelniem, to apmānītā sirds maldina, un viņš neizglābj savu dvēseli un nesaka: vai nav viltība manā labā rokā?

‹Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,”›”

‹Tāpēc pielūkojiet, kā jūs dzirdat! Jo kam ir, tam taps dots, un kam nav, no tā arī tas taps atņemts, ko tura par savu.›”

Caur ko jūs arī mūžīgi dzīvosiet, ja to paturat tādā prātā, kādā es jums to esmu pasludinājis; — ja tikai neesat velti ticējuši.

Bet no tiem, kas bija jo cienīgi (kādi tie jebkad bijuši, tas man vienalga, Dievs neuzlūko cilvēka vaigu), šie jo cienīgie man neko nav uzlikuši klāt.

Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien!

Nekādai nelietīgai valodai nebūs iziet no jūsu mutes; bet tādai, kas ir laba un derīga priekš uztaisīšanas, lai dod svētību tiem, kas to dzird.

Jūsu valoda lai ir arvien mīlīga un ar sāli sālīta, ka jūs zināt ikvienam atbildēt, kā pienākas.

Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami;

Jo mēs visi klūpam daudz; ja kas ne vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spēcīgs, arī savaldīt visu miesu.