TSK · Mark 2:5

Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.

Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.

Redzi, rūgtums palicis man par svētību, pats rūgtums, bet Tu manu dvēseli mīlīgi esi apkampis, ka tā nenāktu trūdēšanas bedrē, jo Tu visus manus grēkus esi metis aiz Sevi.

Un lūk, pie Viņa atnesa paralizētu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz paralizēto: “‹Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti. ›”

‹Kas ir vieglāki: — vai sacīt uz paralizēto: grēki tev ir piedoti; — vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?›

Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: “‹Cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti.›”

Bet Viņš uz to sacīja: “‹Turi drošu prātu, Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi; ej ar mieru!›”

Pēc tam Jēzus to atrod Dieva namā un uz to saka: “‹Raugi, tu esi tapis vesels, neapgrēkojies vairs, ka tev nenotiek jo grūti.›”

Šis nonācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dziļumiem apņemtos pie Tā Kunga palikt.

Tādēļ jūsu starpā daudz ir vāji un neveseli, un daudz ir aizmiguši.

Jo no žēlastības jūs esat pestīti caur ticību, un tas ne no jums: tā ir Dieva dāvana;

Bez mitēšanās pieminēdami jūsu ticības darbu un jūsu mīlestības pūliņu un jūsu pastāvību iekš cerības uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, mūsu Dieva un Tēva priekšā,

Un ticības lūgšana izglābs neveselo, un Tas Kungs viņu pacels, un ja viņš grēkus būtu darījis, tad tie viņam taps piedoti.