TSK · Proverbs 13:4

Un tanī dienā Īzaka kalpi nāca un viņam sacīja, kas bija noticis ar to aku, ko tie bija rakuši, un viņam sacīja: mēs esam ūdeni atraduši.

Tad tie vīri nogāja un izlūkoja Aju, un griezās atpakaļ pie Jozua un uz to sacīja: lai visi ļaudis nenoiet, bet lai kādi divtūkstoš vai trīstūkstoš vīri noiet un Aju kauj, neapgrūtini visus ļaudis, jo viņu tur ir maz.

Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,

Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.

Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.

Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.

Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.

Sliņķis saka: “Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!”

“Es savus svārkus esmu novilkusi, kā man tos atkal būs apvilkt? Es savas kājas esmu mazgājusi, kā man tās atkal būs darīt netīras?”

‹Dzenaties ne pēc barības, kas zūd, bet pēc barības, kas paliek līdz mūžīgai dzīvošanai, ko Tas Cilvēka Dēls jums dos, jo šo Dievs Tas Tēvs ir apzieģelējis.›”

Tad nu visā spēkā uz to (apsolījumu) dzīdamies pasniedziet iekš savas ticības tikumu, un iekš tikuma atzīšanu,