TSK · Proverbs 16:1

Tad Tas Kungs uz to sacīja: kas cilvēkam muti devis? Jeb kas dara mēmu vai kurlu vai redzīgu vai aklu? Vai ne Es, Tas Kungs?

Ej un saki Dāvidam, Manam kalpam: tā saka Tas Kungs: Vai tev būs Man namu celt, Man par mājas vietu?

Slavēts lai ir Tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, kas to tā ir devis ķēniņa sirdī, izgreznot Tā Kunga namu Jeruzālemē,

Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.

Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.

Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.

Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un Viņš to loka, kurp gribēdams.

Es zinu, ak Kungs, ka cilvēka ceļš pie viņa paša nestāv; tas nestāv pie vīra, kā lai staigā, kurp tas lai sper savus soļus.

Un Es jums došu jaunu sirdi un došu jums jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no jūsu miesām un došu jums miesīgu sirdi.

‹Bet kad jūs vedīs sinagogas tiesu un valdnieku un vareno priekšā, tad nebēdājaties, kā un ar ko aizstāvēsities,› ‹jeb ko runāsiet.›

Bet pateicība Dievam, kas to pašu uzcītību par jums devis Titus sirdī,

Nepieviļaties, mani mīļie brāļi!