TSK · James 4:3

Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?

Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.

Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,

Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.

Un kad jūs savas rokas izpletīsiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas.

Tu tad nelūdz par šiem ļaudīm un nenes par tiem piesaukšanu un lūgšanu, jo Es neklausīšu, kad tie Mani piesauks par savu nelaimi.

Tad tie brēks uz To Kungu, bet Viņš tos nepaklausīs, Viņš tanī laikā Savu vaigu no viņiem apslēps, tā kā viņu darbi bijuši ļauni.

Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “‹Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?›” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.”

‹Jo ikviens lūgdams dabū un meklēdams atrod, un kas klaudzina, tam top atvērts.”›

‹Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.›

Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā.

Un ko vien mēs lūdzam, to no Viņa dabūjam, jo mēs turam Viņa baušļus un darām, kas Viņa priekšā ir patīkams.