TSK · Acts 4:17

Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Amacīju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti. Tas uz viņu sacīja: kāpēc tu esi meklējis to ļaužu dievus, kas savus ļaudis nevarēja atpestīt no tavas rokas?

Nu tad ej, raksti to viņu priekšā uz galdu un ieraksti to grāmatā, ka tas paliek uz nākamām dienām mūžīgi mūžam.

Tā runā Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, un saka: tādēļ, ka tu grāmatas sūtījis savā vārdā visiem ļaudīm Jeruzālemē un priesterim Cefanijam, Maāsejas dēlam, un visiem priesteriem ar tiem vārdiem:

Šo tu redzēji, tiekams viens akmens taisījās vaļā bez rokām, tas sita to tēlu pie viņa dzelzs un māla kājām, un tās satrieca.

Un Amacīja sacīja uz Amosu: tu redzētāj, ej, bēdz uz Jūda zemi, un ēd tur savu maizi,

Tāpēc pavēli, ka kaps stipri top apsargāts līdz trešai dienai, ka Viņa mācekļi naktī nenāk un Viņu nenozog, un ļaudīm nesaka: “Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies.” Un pēdējā viltība būs sliktāka nekā pirmā.”

Bet tie vēl vairāk viņus apdraudēja un palaida un neatrada, kā tos sodīt, ļaužu dēļ, jo visi Dievu teica par to, kas bija noticis.

Kad nu priesteris un Dieva nama virsnieks un augstie priesteri šos vārdus dzirdēja, tad tie par to iztrūcinājās, kas tas esot.

Bet ja tas ir no Dieva, tad jūs to nevarēsiet iznīcināt; un ka vēl jūs netopat atrasti karotāji pret Dievu.”

Jo es neiedrošināšos ko runāt, ko Kristus pagānu paklausības labad caur mani nav strādājis ar vārdiem un darbiem,

Tie arī To Kungu Jēzu ir nokāvuši un savus praviešus un mūs ir vajājuši un tie Dievam nepatīk un ir visiem cilvēkiem pretī;