TSK · Genesis 2:7

Ar sava vaiga sviedriem tev būs maizi ēst, tiekams tu atkal topi par zemi, no kā tu esi ņemts, jo tu esi no pīšļiem un tev būs atkal palikt par pīšļiem.

Viss, kam dzīva gara dvaša bija nāsīs, viss, kas mita sausumā, tas nomira.

Lai Tas Kungs, Dievs pār visas miesas gariem, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,

Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un gars no Dieva manās nāsīs —

Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.

Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.

Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.

Visi noiet vienā vietā, visi ir no pīšļiem un visi griežas atpakaļ pīšļos.

Tad nepaļaujaties uz cilvēku, kam dvaša nāsīs; jo par ko tas turams?

Tā saka Tas Kungs Dievs uz šiem kauliem: redzi, Es vedīšu garu iekš jums, un jūs tapsiet dzīvi.

Tā Kunga vārda spriedums par Israēli. Tā saka Tas Kungs, kas debesis izpletis un zemi dibinājis un radījis cilvēka garu iekš viņa:

Un Viņam arī nenotiek no cilvēku rokām kalpošana, tā kā Viņam ko vajadzētu; bet Viņš pats dod visiem dzīvību un dvašu un visas lietas.

Tāpat arīdzan ir rakstīts: pirmais cilvēks, Ādams, ir palicis par dzīvu dvēseli, pēdējais Ādams par garu, kas dzīvu dara.

Bet mēs šo mantu turam mālu traukos, lai lielu lielais spēks būtu no Dieva, un ne no mums.

Un ja mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem un mēs tos esam bijušies, — vai ne daudz vairāk Tam garu Tēvam būsim paklausīgi un dzīvosim?