TSK · Romans 1:9

Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.

Un Viņš tiem arī vienu līdzību sacīja, ka pienākas allažiņ Dievu lūgt un nepiekust,

Dievs, Savu bērnu Jēzu uzmodinājis, To papriekš pie jums ir sūtījis, lai Tas jūs svētītu, ka ikviens atgrieztos no sava ļaunuma.”

Un pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: “Pēc tam, kad tur būšu bijis, man arī Roma jāredz.”

Jo šinī naktī man piestājās viens eņģelis no Tā Dieva, kam es piederu un kam es arī kalpoju,

Jo kad es Dievu lūdzu valodām, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts augļus nenes.

Kristus patiesība ir iekš manis, ka šī slava Ahajas zemē man neapklusīs.

Bet ko jums rakstu, redzi, to apliecināju Dieva priekšā, ka es nemeloju.

Šās lietas labad es loku savus ceļus mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēva priekšā,

Arvien ikkatrā lūgšanā par jums visiem ar līksmību lūgdamies,

Bet viņa pārbaudītu uzticību jūs zināt, ka viņš, tā kā tēvam dēls, līdz ar mani ir kalpojis pie evaņģēlija.

Tāpēc arī mēs no tās dienas, kad to esam dzirdējuši, nemitējamies par jums Dievu lūgt un piesaukt, lai jūs topat piepildīti ar Viņa prāta atzīšanu iekš visas gudrības un garīgas saprašanas,

Mēs Dievam pateicamies vienmēr par jums visiem, jūs pieminēdami savās lūgšanās,

Naktīm dienām ļoti gauži lūgdamies, lai varētu jūsu vaigu redzēt un jūsu ticības trūkumu piepildīt.

Uz ko es esmu iecelts par pasludinātāju un apustuli, (es saku patiesību iekš Kristus un nemeloju), par mācītāju pagāniem ticībā un patiesībā.

Es savam Dievam pateicos allažiņ, tevi pieminēdams savās lūgšanās,