TSK
Treasury of Scripture Knowledge references in Glück 8th.
Jo mirt mums jāmirst un mēs esam kā ūdens, kas zemē izliets netop atkal sasmelts, un Dievs negrib dzīvību atņemt, bet domā uz to, ka neatmet arīdzan tādu, kas atmests.
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
Mākonis iznīkst un aiziet, — tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām.
Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.
Jebšu es arī staigātu nāves ēnas ielejā, taču ļaunuma nebīstos; jo Tu esi pie manis, Tavs spieķis un Tavs zizlis mani iepriecina.
Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
Bet jebšu cilvēks daudz gadus dzīvo un arvien priecājās, tad lai tomēr viņš arī piemin tās nebaltās dienas, jo viņu būs daudz. Viss, kas nāk, ir niecība.
Un nav sacījuši: kur ir Tas Kungs, kas mūs izveda no Ēģiptes zemes, kas mūs vadīja tuksnesī, tukšā un nestaigātā zemē, izkaltušā un nāves ēnas zemē, tai zemē, kur neviens negāja cauri un kur neviens cilvēks nedzīvoja?