TSK · Luke 15:13

Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā.

Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā par nevienu; visas viņa domas ir: Dieva neesam.

Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,

Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.

Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.

Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.

Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izputina savu mantu.

Ak vai, tai grēcīgai tautai, tiem ļaudīm, kas grūti noziegušies, tam ļaundarītāju dzimumam, tiem bērniem, kas samaitājās; tie ir atstājuši To Kungu, nicinājuši to Svēto iekš Israēla, nogriezušies atpakaļ.

Atkāpjaties no ceļa, atstājaties no takas, lai paliek nost no mums Israēla Svētais!

Tā saka Tas Kungs: kādu netaisnību jūsu tēvi pie Manis atraduši, ka tie tālu no Manis atkāpušies un nelietībai dzinušies pakaļ un tapuši nelieši,

Vai tu pats sev to nedari, ka tu To Kungu, savu Dievu atstāji tanī laikā, kad Viņš tevi veda uz ceļu?

Jūs, kam šķiet nelaimes dienu tālu esam un kas tuvu ceļat varas darba krēslu,

‹Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.›

‹Kāds bagāts vīrs bija, tas ģērbās ar purpuru un dārgu audekli, un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā.›

Bet tagad iekš Kristus Jēzus jūs, kas citkārt bijuši tālu, esat tuvu nākuši caur Kristus asinīm.

Jo tas ir gan, ka to pagājušo dzīvības laiku pēc pagānu prāta esam pavadījuši un staigājuši iekš bezkaunīgām kārībām, vīna plītešanām, rīšanām, dzeršanām un negantām elkadievībām.