TSK · James 4:9

Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.

Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.

Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;

Uz smiešanos es sacīju: tu esi neprātīga, un uz prieku: ko tu dari?

Un tai dienā Tas Kungs Dievs Cebaot aicinās raudāt un žēloties, un apcirpties un maisus apvilkt.

Tad jaunava priecāsies diedama un jaunekļi un sirmgalvji kopā. Jo Es pārvērtīšu viņu skumību par prieku un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu noskumšanas

Mūsu sirds līksmība ir pārtraukta, mūsu diešana palikusi par vaimanām.

Lai tu to piemini un kaunies, un savu muti vairs neatdari sava kauna dēļ, kad Es tev visu piedošu, ko tu esi darījusi, saka Tas Kungs Dievs.

‹Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti.›

‹Ak vai jums, kas esat piebarojušies, jo jūs izsalksiet! Ak vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs noskumsities un raudāsiet!›

Jo dievišķā noskumšana padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.

Cik viņa pati sevi ir pagodinājusi un kārumā dzīvojusi, tik lielu mocību un bēdas padariet viņai, jo viņa saka savā sirdī: es sēžu tā kā ķēniņiene, un neesmu atraitne, un bēdas es neredzēšu.