TSK · Proverbs 17:14

Tad Ābrams sacīja uz Latu: lūdzams, lai jel strīdus nav starp mani un tevi, un starp maniem ganiem un taviem ganiem, jo mēs esam brāļi.

Tad Efraīma vīri tapa sasaukti un gāja pret ziemeļa pusi un sacīja uz Jeftu: kāpēc tu esi gājis karot pret Amona bērniem un mūs neesi aicinājis, tev iet līdzi? Mēs tavu namu pār tevi sadedzināsim ar uguni.

Un tai dienā cēlās grūta kaušanās, un Abners un Israēla vīri tapa sakauti no Dāvida kalpiem.

Un runāja uz tiem pēc to jauno padoma un sacīja: mans tēvs jums uzlicis grūtu nastu, bet es jums uzlikšu vēl vairāk; mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es ar skorpioniem.

Un Amacīja, Jūda ķēniņš, aprunājās un sūtīja pie Jehoasa, Jehoahaza dēla, Jehus dēla dēla, Israēla ķēniņa, un sacīt: nāc, griezīsim vaigu pret vaigu!

Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.

Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.

Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.

Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.

Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.

Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.

Un tanīs dienās, kad mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie Grieķiem pret Ebrejiem, ka viņu atraitnes iekš dienišķas apkopšanas paliekot neievērotas.

Ja tas var būt, no savas puses turat mieru ar visiem cilvēkiem.

Bet jautāšanas, kas ir ģeķīgas un bez pamācīšanas, tās atmet, zinādams, ka tās tikai strīdu dzemdina.