Pašreizējā stunda
Vesperes — Vienpadsmitā stunda
Saulrieta stundā pateicamies par Dieva aizsardzību un izsūdzam grēkus, cerot uz Viņa žēlsirdību.
Ievads katrai stundai
Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā
viens Dievs. Āmen.
Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
TĒVS MŪSU
‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
Pateicības lūgšana
Teicīsim Labumu Darītāju, žēlsirdīgo Dievu, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvu, jo Viņš mūs ir apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai. Viņu arī lūgsim, lai Viņš mūs sargā šajā svētajā dienā un visas mūsu dzīves dienās pilnīgā mierā. Visuvaldītājs, Kungs, mūsu Dievs.
Ak, Kungs Dievs, Visuvaldītājs, mūsu Kunga un Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Tēvs, mēs Tev pateicamies vienmēr, par visu un visos apstākļos, jo Tu mūs esi apklājis un palīdzējis, pasargājis un pieņēmis pie Sevis, apžēlojies par mums un stiprinājis mūs, un atvedis mūs līdz šai stundai.
Tādēļ mēs lūdzam un piesaucam Tavu labestību, ak Cilvēkmīļais: dāvā, lai mēs pabeigtu šo svēto dienu un visas mūsu dzīves dienas pilnīgā mierā ar Tavu bijību. Visu skaudību un visus kārdinājumus, un ikvienu velna darbu, un ļaunu cilvēku viltības, un redzamo un neredzamo ienaidnieku uzbrukumus, atņem no mums un no visiem Taviem ļaudīm, un no šīs Tavas svētās vietas. Bet to, kas ir labs un noderīgs, dāvā mums. Jo Tu esi tas, kas mums esi devis varu mīdīt čūskas un skorpionus un visu ienaidnieka spēku. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.
Ar žēlastību, līdzjūtību un mīlestību pret cilvēkiem, kas ir Tavam vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam un Dievam un Pestītājam Jēzum Kristum. Caur Viņu Tev pienākas gods un slava un vara un pielūgsme, kopā ar dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
Psalms 50
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Lūgšanas sākums
Saulrieta svētītās stundas teicama; to upurēju Kristum, savam Ķēniņam un Dievam, un lūdzu Viņu piedot man manus grēkus
Psalms 116
Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū.
Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;
Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi.
Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.
Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.
Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,
Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!
Psalms 117
Teiciet To Kungu, visas tautas, slavējiet Viņu, visi ļaudis.
Jo Viņa žēlastība un patiesība ir varena pār mums mūžīgi. Alleluja!
Psalms 119
Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, — palīdzi man!
Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
Es maldos kā pazudusi avs, — meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
Psalms 120
Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.
Psalms 121
Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.
Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.
Viņš tavai kājai neliks slīdēt; kas tevi pasargā, Tas nesnauž.
Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
Tas Kungs tevi pasargā; Tas Kungs ir tava ēna pa tavu labo roku,
Ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēnesis naktī.
Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, lai Viņš sarga tavu dvēseli.
Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu, no šī laika mūžīgi.
Psalms 122
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikties Tā Kunga vārdam.
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.
Psalms 123
Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, kas sēdi debesīs.
Redzi, kā kalpu acis uz sava kunga rokām, un kā kalpoņu acis uz savas valdnieces rokām, tā mūsu acis skatās uz To Kungu, mūsu Dievu, tiekams Viņš mūs žēlos.
Esi mums žēlīgs, ak Kungs, esi mums žēlīgs, jo mēs esam pārlieku nievāti.
Mūsu dvēsele pārlieku top mēdīta no grezniem un nievāta no augstprātīgiem.
Psalms 124
Dāvida svētku dziesma. Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka,
Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās:
Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās;
Tad ūdens mūs būtu pārņēmis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli;
Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli.
Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu.
Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti.
Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.
Psalms 125
Svētku dziesma. Kas uz To Kungu cerē, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs, kā Ciānas kalns.
Ap Jeruzālemi ir kalni, bet Tas Kungs ir ap Saviem ļaudīm no šī laika mūžīgi.
Jo bezdievības scepteris nepaliks pār taisno ļaužu mantas daļu, ka tie taisnie neizstiepj savas rokas pie netaisnības.
Kungs, dari labu labiem un tiem, kas savā sirdī skaidri.
Bet kas nogriežas uz saviem līkiem ceļiem, tos Tas Kungs aizdzīs ar ļauna darītājiem; bet miers lai ir pār Israēli.
Psalms 126
Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;
Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.
Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.
Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!
Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;
Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.
Psalms 127
Salamana svētku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuztaisa, tad darbojās velti, kas pie tā strādā; ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad sargs velti nomodā.
Velti jums, agri celties un vēlu palikt nomodā un ēst savu maizi ar bēdām. Tiešām, Saviem mīļiem Viņš dod miegā.
Redzi, bērni ir manta no Tā Kunga, un miesas auglis ir dāvana.
Tā kā bultas stipra vīra rokās, tāpat ir jaunie bērni.
Svētīgs tas vīrs, kas savu bultu maku ar to pildījis; tie netaps kaunā, kad tiem vārtos nāk runas ar saviem ienaidniekiem.
Psalms 128
Svētku dziesma. Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļos.
Tu mitināsies no savu roku darba; svētīgs tu esi, tev labi klājās.
Tava sieva būs kā auglīgs vīna koks ap tavu namu, tavi bērni kā eļļas zari ap tavu galdu.
Redzi, tā ir svētīts tas vīrs, kas To Kungu bīstas.
Tas Kungs lai tevi svētī no Ciānas, ka tu redzi Jeruzālemes labumu visas savas mūža dienas,
Un redzi savu bērnu bērnus: Miers lai ir pār Israēli.
LASĪJUMS NO SVĒTĀ EVAŅĢĒLIJA PĒC SVĒTĀ LŪKAS (4:38-41)
Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ To lūdza.
Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no tās atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja.
Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja.
Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu.
Tenoo oasht emmok o piekhristos nem pekyot en aghathos nem pi epnevma ethowab je akee ak soati emmon nai nan
Mēs pielūdzam Tevi, Kristu, kopā ar Tavu Labestīgo Tēvu un Svēto Garu, jo Tu esi atnācis un mūs izglābis.
1. Ja taisnais tik tikko tiek pestīts, kur tad es, grēcinieks, parādīšos? Dienas nastu un karstumu es nepanesu savas cilvēciskās vājības dēļ. Bet Tu, žēlsirdīgais Dievs, pieskaiti mani vienpadsmitās stundas strādnieku pulkam. Jo, redzi, manī netaisnībās esmu ieņemts, un grēkos mani māte ir dzemdējusi. Tāpēc es neuzdrošinos pacelt savas acis uz debesīm; bet paļaujos uz Tavas žēlsirdības un cilvēkmīlestības pārpilnību, saukdams: "Dievs, piedod man, grēciniekam, un apžēlojies par mani."
Doxa Patri ke Eioa ke Agio Pnevmati
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.
2. Pasteidzies, ak Pestītāj, atvērt man tēvišķās krūtis, jo esmu izšķiedis savu dzīvi baudās un iekārēs, un diena ir pagājusi man garām un zudusi. Tāpēc tagad es paļaujos uz Tavas nebeidzamās līdzcietības bagātību. Tādēļ neatraujies no pazemīgas sirds, kurai vajadzīga Tava žēlsirdība. Jo pie Tevis es pazemīgi saucu, Kungs: "Tēvs, es esmu grēkojis pret Debesīm un Tavā priekšā, un vairs neesmu cienīgs saukties par Tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no Saviem algotņiem."
Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.
Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
3. Katru netaisnību es darīju ar apdomu un čaklumu, un katru grēku es izdarīju ar steigu un uzcītību, un es esmu pelnījis visus sodus un tiesu. Tāpēc, ak Valdniece Jaunava, sagatavo man grēku nožēlas ceļus; pie tevis es vēršos, caur tevi meklēju aizlūgumu un tevi piesaucu, lai palīdzētu man, lai es netiktu apkaunots. Un, kad mana dvēsele atdalīsies no mana ķermeņa, esi man klāt, sagrauj ienaidnieku viltus nodomus un aizslēdz elles vārtus, lai tie neaprītu manu dvēseli, tu, nevainīgā patiesā Līgavaiņa Līgava.
Tad lūdzējs lūdzas:
Kungs, uzklausi mūs un apžēlojies par mums un piedod mums mūsu grēkus. Āmen.
(Kungs, apžēlojies) 41 reizi
Absolūcija
Mēs Tev pateicamies, ak mūsu žēlīgais Ķēniņ, ka Tu mums esi dāvājis pavadīt šo dienu mierā un atvedi mūs pie vakara ar pateicību, un ka Tu mūs esi darījis cienīgus ieraudzīt vakara gaismu. Dievs, pieņem šo mūsu tagadējo teicamo un atpestī mūs no pretinieka viltībām, un iznīcini visus viņa mums izliktos slazdus. Dāvā mums nākamajā naktī mieru — bez sāpēm, bez raizēm, bez pūlēm un bez veltām iedomām, lai mēs to arī pavadītu mierā un šķīstībā, un celtos uz slavas dziesmām un lūgšanām vienmēr un ikviet, pagodinādami Tavu svēto Vārdu visās lietās kopā ar neaptveramo un bezsākuma Tēvu un dzīvudarošo Svēto Garu, kas ir vienlīdzīgs ar Tevi, tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen.
Lūgšana, ko skaita katras stundas beigās
Apžēlojies par mums, ak Dievs, tad apžēlojies par mums. Tu, kas ik brīdi un ik stundā, debesīs un virs zemes, esi pielūgts un pagodināts, Kristus, mūsu labais Dievs, lēnprātīgs, žēlsirdībā bagāts, daudzžēlīgs, kas mīl taisnos un apžēlojas par grēciniekiem, no kuriem pirmais esmu es; kas nevēlies grēcinieka nāvi, bet lai viņš atgriežas un dzīvo; kas aicini visus uz pestīšanu apsolījuma dēļ par gaidāmajām labajām lietām.
Kungs, pieņem šajā stundā un ik stundā mūsu lūgumus; dara mūsu dzīvi vieglu, un vadi mūs pie Tavu baušļu darīšanas; svētī mūsu garus; šķīstī mūsu miesas; iztaisno mūsu domas; šķīstī mūsu nolūkus; dziedini mūsu slimības un piedod mūsu grēkus; un atpestī mūs no visa ļaunā bēdu un sirds sāpju; apjoz mūs ar Saviem svētajiem eņģeļiem, lai viņu nometnē paturēti un vadīti mēs nonāktu pie ticības vienotības un pie Tavas neaptveramās un neierobežotās godības atzīšanas, jo Tu esi svētīts uz mūžiem. Āmen.
Dievs, dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs...