Pusnakts lūgšana

TĒVS MŪSU

‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›

‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›

‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›

‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›

‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›

PATEICĪBAS LŪGŠANA

‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›

‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›

‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›

‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›

‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›

Psalms 50

Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.

No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.

Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.

Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.

Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.

Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)

Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.

Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.

No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.

Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.

Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.

Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.

Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?

Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.

Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.

Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.

Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?

Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.

Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.

Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.

To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.

Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.

Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.

Tad lūdzējs saka:

Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.

No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.

Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.

Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.

Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.

Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)

Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.

Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.

No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.

Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.

Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.

Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.

Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?

Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.

Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.

Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.

Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?

Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.

Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.

Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.

To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.

Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.

Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.

Psalms 133

Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.

Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,

Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.

Celieties, gaismas dēli

Celieties, gaismas dēli 1

Celieties, gaismas dēli, lai slavētu Pulku Kungu, lai Viņš mums dāvātu mūsu dvēseļu pestīšanu. Kad mēs stāvam Tavā priekšā miesīgi, atņem no mūsu prātiem snaudas miegu. Dāvā mums, Kungs, nomodu, lai mēs saprastu, kā stāvēt Tavā priekšā lūgšanas laikā, un lai mēs uz augšu Tev nestu pienācīgu slavu un saņemtu piedošanu par mūsu daudzajiem grēkiem. (Slava Tev, Cilvēkmīļais)

Celieties, gaismas dēli 2

Svētiet Kungu, Kunga kalpi, kas stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva pagalmā. Naktīs paceliet savas rokas uz svētumu un svētiet Kungu. Lai Kungs jūs svētī no Ciānas — Tas, kas radījis debesis un zemi. (Slava Tev, Cilvēkmīļais)

Celieties, gaismas dēli 3

Lai mana lūgšana tuvojas Tev, Kungs; saskaņā ar Tavu vārdu māci mani. Lai mana lūgšana ienāk Tavā klātbūtnē, Kungs; pēc Tava teikta dari mani dzīvu. Mana lūpa pārplūdīs slavu, kad Tu mani būsi mācījis Savas taisnības likumiem. Mana mēle sludinās Tavus vārdus, jo visas Tavas pavēles ir taisnas. Lai Tava roka ir man par pestīšanu, jo esmu iekārojis Tavas pavēles. Esmu kārojis Tavu pestīšanu, Kungs, un Tavs likums ir mana lasīšana. Mans prāts dzīvos un teiks Tevi, un Tavas tiesas mani atbalstīs. Esmu nomaldījies kā pazudis jērs — meklē Savu kalpu, jo Tavus baušļus es neesmu aizmirsis.

Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen. Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam no šī brīža un līdz mūžības mūžiem. Āmen. Slava Tev, labais Cilvēkmīļais. Miers Tavai Mātei, Jaunavai, līdz ar visiem Taviem svētajiem. Slava Tev, Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums.

Lai Dievs ceļas, lai izklīst visi Viņa ienaidnieki, un lai bēg no Viņa vaiga visi, kas ienīst Viņa svēto Vārdu. Bet Tavi ļaudis lai ir svētībā: tūkstoši tūkstošu un desmit tūkstoši desmit tūkstošu, kas dara Tavu gribu. Kungs, atver manas lūpas, un mana mute teiks Tavu slavu. Āmen. Aleluja.

Lūgšanas sākums

Psalms 3

Dāvida dziesma, kad tas bēga no sava dēla Absaloma. Ak Kungs! cik daudz manu pretinieku! Daudz, kas ceļas pret mani.

Daudzi saka uz manu dvēseli: tai pestīšanas nav pie Dieva. (Sela.)

Bet Tu, Kungs, esi par bruņām ap mani, mana godība un kas paceļ manu galvu.

Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, un Viņš mani paklausa no Sava svētā kalna. (Sela.)

Es apgūlos un aizmigu, un atmodos, jo Tas Kungs mani uztur

Es nebīstos no daudz tūkstošiem ļaužu, kas visapkārt pret mani stājās.

Celies, Kungs, glābi mani, mans Dievs, jo Tu visiem maniem ienaidniekiem siti vaigā, Tu bezdievīgiem salauzi zobus.

Pie Tā Kunga ir pestīšana! Tava svētība pār Taviem ļaudīm! (Sela.)

Psalms 6

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!

Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,

Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?

Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.

Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs?

Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,

Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.

Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.

Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.

Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.

Psalms 12

Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdz, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem.

Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā.

Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, to mēli, kas runā lielību,

Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?

Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās.

Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs mālu traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts.

Kaut Tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut Tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi.

Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem.

Psalms 69

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.

Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.

Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.

Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.

Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.

Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!

Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.

Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.

Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.

Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.

Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.

Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.

Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.

Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.

Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.

Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!

Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.

Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.

Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.

Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.

Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.

Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.

Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.

Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.

Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.

Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.

Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.

Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.

Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.

Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.

Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.

Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.

Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.

Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.

Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.

Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.

Psalms 85

Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim. Tu, ak Kungs, Savai zemei lēnīgs bijis un Jēkaba cietumu novērsis,

Tu Savu ļaužu noziegumu esi piedevis, visus viņu grēkus apklājis; (Sela.)

Tu visu Savu dusmību atņēmis, no Savas karstās bardzības atstājies:

Atved mūs atpakaļ, ak Dievs, mūsu Pestītājs, un lai Tava dusmība pret mums mitās.

Vai tad Tu mūžīgi pret mums gribi dusmoties un Tavu bardzību turēt uz bērnu bērniem?

Vai tad Tu negribi mūs atkal atspirdzināt, ka Tavi ļaudis iekš Tevis var priecāties?

Parādi mums, Kungs, Tavu žēlastību un dod mums Tavu pestīšanu.

Es klausīšu, ko Tas Kungs, Stiprais Dievs runā, jo Viņš sola mieru Saviem ļaudīm un Saviem svētiem, lai tie negriežās uz ģeķību.

Tiešām, Viņa palīdzība ir tuvu klāt tiem, kas Viņu bīstas, ka mūsu zemē gods mājo,

Ka žēlastība un uzticība sastopas, ka taisnība un miers skūpstās,

Ka patiesība no zemes izaug un taisnība no debesīm skatās.

Un Tas Kungs dos labumu un mūsu zeme dos savus augļus.

Taisnība staigās Viņa priekšā un ņemsies Viņa pēdas par ceļu.

Psalms 90

Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.

Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam Stiprais Dievs.

Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.

Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.

Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,

Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.

Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.

Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.

Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.

Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tas aiziet ātri un mēs aizlidojam.

Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.

Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, — cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.

Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.

Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.

Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.

Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!

Psalms 116

Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.

Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.

Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū.

Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!

Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.

Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.

Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.

Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.

Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.

Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;

Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi.

Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?

Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu.

Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.

Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.

Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.

Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu.

Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,

Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!

Psalms 117

Teiciet To Kungu, visas tautas, slavējiet Viņu, visi ļaudis.

Jo Viņa žēlastība un patiesība ir varena pār mums mūžīgi. Alleluja!

Psalms 118 (I)

Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

Lai saka Israēls: Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

Lai saka Ārona nams: Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

Lai saka, kas To Kungu bīstas: Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

No bēdām es To Kungu piesaucu, un Tas Kungs mani paklausīja plašā vietā.

Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos; ko cilvēki man var darīt?

Tas Kungs ir mans palīgs, un es ar prieku skatīšos uz saviem nīdētājiem.

Labāk ir, paļauties uz To Kungu, nekā cerēt uz cilvēkiem.

Labāk ir, paļauties uz To Kungu, nekā cerēt uz lieliem kungiem.

Visi pagāni apmetās ap mani, bet Tā Kunga Vārdā es tos izdeldēšu.

Tie metās pret mani visapkārt, bet Tā Kunga Vārdā es tos izdeldēšu.

Tie apmetās ap mani kā bites, bet tie izdziest kā uguns ērkšķos; Tā Kunga Vārdā es tos izdeldēšu.

Tu mani grūzdams pagrūdi, lai es krītu, bet Tas Kungs ir mans palīgs.

Tas Kungs ir mans stiprums un mana dziesma un ir mans Pestītājs.

Gavilēšanas un pestīšanas balss (atskan) taisno dzīvokļos: “Tā Kunga labā roka dara varenus darbus

Tā Kunga labā roka ir paaugstināta, Tā Kunga labā roka dara varenus darbus.”

Es nemiršu, bet dzīvošu un izteikšu Tā Kunga darbus.

Gan Tas Kungs mani pārmāca, bet taču Viņš mani nenodod nāvei.

Atdariet man taisnības vārtus, ka es pa tiem ieeju un Tam Kungam pateicos.

Šie ir Tā Kunga vārti, pa tiem tie taisnie ieies.

Es Tev pateicos, ka Tu mani esi paklausījis un man bijis par Pestītāju.

Tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, ir palicis par stūra akmeni.

Tas ir no Tā Kunga, un ir brīnums mūsu acīs.

Šī ir tā diena, ko Tas Kungs darījis; priecāsimies un līksmosimies par to.

Ak Kungs, palīdzi nu! ak Kungs, lai labi izdodas!

Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā; mēs svētījam jūs no Tā Kunga nama.

Tas Kungs ir tas stiprais Dievs, kas mūs apgaismo. Piesieniet svētku upurus ar saitēm līdz altāra ragiem.

Tu esi mans Dievs, un es Tev pateicos; mans Dievs, es Tevi paaugstināšu.

Pateicieties Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

(Psalms simt astoņpadsmitais)

(1) Svētīgi ir nevainīgie ceļā, kas staigā Tā Kunga bauslībā. Svētīgi, kas meklē Viņa liecības un meklē Viņu no sirds; tie, kas nedara netaisnību un staigā Viņa ceļos. Tu esi pavēlējis stingri ievērot Tavas pavēles; kaut manas gaitas tiktu nostiprinātas, lai es turētu Tavus likumus! Tad es neapkaunosies, raugoties uz visām Tavām pavēlēm. Es Tevi teikšu ar skaidru sirdi, mācīdamies Tavas taisnības tiesas. Es turēšu Tavus likumus — neatmet mani pavisam. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(2) Kā jauneklis šķīstīs savu ceļu? Sargādams to pēc Tava vārda. Ar visu savu sirdi es Tevi esmu meklējis — nelaid mani novirzīties no Taviem baušļiem. Tavus vārdus es esmu paslēpis savā sirdī, lai pret Tevi negrēkotu. Svētīts Tu esi, Kungs, māci mani Savos likumos. Ar savām lūpām es esmu sludinājis visas Tava mutes tiesas; es priecājos Tavu liecību ceļā kā par visām bagātībām. Par Tavām pavēlēm es domāšu un apdomāšu Tavas takas. Par Tavām likumdošanām es apcerēšu, Tavu vārdu es neaizmirsīšu. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(3) Atalgo Savu kalpu, lai es dzīvotu un sargātu Tavus vārdus. Atver man acis, lai es redzētu brīnumus Tavā bauslībā. Es esmu viesis virs zemes — neslēp no manis Savus baušļus. Mana dvēsele ir ilgojusies pēc Tavu tiesu pildīšanas ik laikā. Tu esi norājis lepnos nolādētos, kas novirzījās no Taviem baušļiem. Atņem no manis negodu un kaunu, jo Tavas liecības esmu meklējis. Kņazi ir sēdējuši un pret mani runājuši, bet Tavs kalps ir apcerējis Tavus likumus; jo Tavas liecības ir mans pārdomu avots, un Tavi likumi — mans padoms. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(4) Pie pīšļiem pielipusi mana dvēsele — atdzīvini mani pēc Sava vārda. Es esmu stāstījis Savus ceļus, un Tu mani esi paklausījis; māci mani Savos likumos. Dari mani saprotošu Tavā taisnības ceļā, lai es domātu par Tavām brīnumlietām. Mana dvēsele kūst no bēdām — stiprini mani pēc Saviem vārdiem. Novērs no manis meliem pilno ceļu un ar Savu bauslību apžēlojies par mani. Es esmu izvēlējies patiesības ceļu, Tavas tiesas es neesmu aizmirsis. Pie Tavām liecībām esmu pieķēries — Kungs, neliec man apkaunoties. Es skriešu pa Tavu pavēļu ceļu, kad Tu man esi paplašinājis sirdi. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(5) Noliec man, Kungs, likumu Tavos likumos, lai es to sargātu vienmēr. Dari mani saprotošu, lai es pētītu Tavu bauslību un to sargātu ar visu savu sirdi. Vadi mani pa Tavu pavēļu taku, jo to es mīlu. Noliec manu sirdi pie Tavām liecībām, nevis pie netaisnības. Novērs manas acis, lai tās neredz niekus, un Tavos ceļos dari mani dzīvu. Stiprini Savu vārdu Savam kalpam Tavas bijības dēļ. Novelc no manis nicinājumu, no kura es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas. Redzi, esmu iekārojis Tavas pavēles — dari mani dzīvu Savā taisnībā. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(6) Lai nāk pār mani Tava žēlastība, Kungs, un Tava pestīšana saskaņā ar Tavu vārdu, un es varēšu atbildēt savam nievātājam ar vārdu, jo es esmu paļāvies uz Taviem vārdiem. Neatņem no manas mutes patiesības vārdu, jo uz Tavām tiesām es paļaujos. Un es sargāšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžos. Es staigāšu plašumā, jo esmu meklējis Tavas pavēles. Es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un neapkaunošos. Un es domāšu par Tavām pavēlēm, kuras es ļoti mīlu, un pacelšu savas rokas pret Tavām pavēlēm, ko es ļoti kāroju, un pārdomāšu Tavas likumdošanas. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(7) Atceries Savu vārdu Savam kalpam, uz kuru Tu mani esi licis cerēt — tas mani ir mierinājis manos pazemojumos, jo Tavs vārds mani ir darījis dzīvu. Lepnie ļoti ir pārkāpuši bauslību, bet es no Tavas bauslības nenovērsos. Es atcerējos, Kungs, Tavas mūžīgās tiesas un esmu mierinājies. Skumjas mani pārņēmušas par grēciniekiem, kas atstājuši Tavu bauslību. Tavi likumi man bija kā dziesmas manā svešumā. Es naktī pieminēju Tavu Vārdu, Kungs, un sargāju Tavu bauslību. Tas man ir noticis tādēļ, ka esmu meklējis Tavus likumus. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(8) Mans mantojums esi Tu, Kungs; es esmu teicis, ka es pildīšu Tavas pavēles. Es lūdzu Tavu vaigu no visas sirds — apžēlojies par mani pēc Tava vārda. Es esmu pārdomājis Savus ceļus un savas kājas atgriezis pie Tavām liecībām. Es steidzos un nekavējos pildīt Tavas pavēles. Grēcinieku valgi mani aptina, bet Tavu bauslību es neaizmirsu. Naktstumsas vidū es ceļos, lai Tev pateiktos par Tavas taisnības tiesām. Es esmu draugs visiem, kas Tevi bīstas un kas sargā Tavas pavēles. Ar Tavu žēlastību, Kungs, ir piepildīta zeme — māci mani Savās tiesās. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(9) Labu Tu esi darījis Savam kalpam, Kungs, pēc Sava vārda — labestību, pamācību un atziņu māci man, jo esmu ticējis Taviem baušļiem. Pirms es tiku pazemots, es biju kūtrs; tādēļ es esmu sargājis Tavu vārdu. Labs Tu esi, Kungs — Savā labumā māci mani Savos likumos. Lepnie pret mani ir vairojuši netaisnību, bet es no visas sirds meklēju Tavas pavēles. Viņu sirds ir kļuvusi rupja kā piens, bet es esmu runājis par Tavu bauslību. Par labu man ir, ka Tu mani esi pazeminājis, lai es iemācītos Tavus likumus. Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(10) Tavas rokas mani ir darījušas un radījušas; dod man saprašanu, lai es iemācītos Tavas pavēles. Kas Tevi bīstas, redz mani un priecājas, jo esmu cerējis uz Tavu vārdu. Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas un Tu mani pēc patiesības esi pazeminājis. Lai Tava žēlastība nāk pār mani, lai mani mierina pēc Tava vārda Tavam kalpam. Lai Tavas apžēlošanās nāk pie manis, lai es dzīvotu, jo Tavs likums ir mans mācītājs. Lepnie lai tiek kaunināti, ka viņi mani bez pamata sagrozīja, bet es būšu neatlaidīgs Tavās pavēlēs. Lai pie manis nāk tie, kas Tevi bīstas un atzīst Tavas liecības. Lai mans prāts ir bez vainas Tavās tiesās, lai es neapkaunotos. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(11) Mana dvēsele slāpst pēc Tavas pestīšanas, un uz Tavu vārdu es esmu paļāvies. Manas acis noplīsa, gaidīdams Tavus vārdus, sacīdams: kad Tu mani mierināsi? Es kļuvu kā ādas mēness karstumā, bet Tavus likumus es neesmu aizmirsis. Cik ilgas ir Tava kalpa dienas? Kad Tu spriedīsi tiesu pār tiem, kas mani vajā? Likuma pārkāpēji runāja ar mani ārprāta vārdus, bet ne kā Tavs likums, Kungs, jo visas Tavas pavēles ir patiesas. Par netaisnību viņi mani vajāja — palīdzi man! Gandrīz mani uz zemes iznīcināja, tomēr Tavas pavēles es neatstāju. Pēc Savas žēlastības dari mani dzīvu, un es sargāšu Tavas mutes liecības. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(12) Kungs, Tavs vārds paliek debesīs mūžīgi; un Tava patiesība uz paaudzi un paaudzi. Tu esi nostiprinājis zemi, un tā stāv; pēc Tava noteikuma iztur arī šodiena, jo visas lietas ir Tavi kalpi. Ja Tava bauslība nebūtu mana lasīšana, tad es būtu aizgājis bojā savos pazemojumos. Mūžīgi es neaizmirsīšu Tavas pavēles, jo ar tām Tu mani esi darījis dzīvu. Es piederu Tev — pestī mani, Kungs, jo Tavas pavēles esmu meklējis. Grēcinieki mani sagaida, lai mani iznīcinātu, bet es izpratu Tavas liecības. Es redzēju, ka katram pilnīgumam ir gals, bet Tavas pavēles ir bez gala plašas. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(13) Cik mīļš Tavs vārds, Kungs; tas ir mana lasīšana visu dienu. Tavas pavēles mani darījušas gudrāku nekā mani ienaidnieki, jo tās man ir mūžīgas. Vairāk nekā visi mani mācītāji es sapratu, jo Tavas liecības ir mans pētījums. Vairāk nekā vecajiem es esmu sapratis, jo esmu meklējis Tavas pavēles. No katra ļauna ceļa esmu atturējis savas kājas, lai sargātu Tavu vārdu. No Tava vārda es neesmu novirzījies, jo Tu man esi licis savu bauslību. Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutē — saldāki par medu un šūnām! No Tavām pavēlēm esmu guvis saprašanu; tādēļ es ienīstu katru netaisnības ceļu. (jo Tu man esi devis bauslību) (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(14) Tava vārda gaisma ir manām kājām, un gaisma manām takām. Es esmu zvērējis un apņēmies pildīt Tavas taisnības tiesas. Es esmu ļoti pazemots līdz galam — Kungs, dari mani dzīvu pēc Sava vārda. Svētī manu mutes upuri, Kungs, un māci mani Tavās tiesās. Mana dvēsele vienmēr ir Tavā rokā, bet Tavu bauslību es neesmu aizmirsis. Grēcinieki man lika slazdu, bet es neesmu maldījies no Tavām pavēlēm. Tavas liecības esmu iemantojis mūžīgi, jo tās ir mana sirds prieks. Es esmu noliecis savu sirdi darīt Tavu taisnību mūžīgi (atlīdzības dēļ). (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(15) Likuma pārkāpējus es ienīstu, bet Tavu bauslību mīlu, jo Tu esi mans palīgs un mans aizstāvis, un uz Tavu vārdu es esmu paļāvies. Attālini no manis, jūs ļaunie, lai es pētītu sava Dieva pavēles. Atbalsti mani pēc Sava vārda un dari mani dzīvu, un neļauj manam cerējumam kaunā krist. Palīdzi man, un es tikšu glābts, un es pētīšu Tavas pavēles vienmēr. Tu esi nicinājis visus, kas novirzījās no Tavām pavēlēm, jo viņu domas ir meli. Visus zemes grēciniekus Tu esi uzskatījis par rūsām; tādēļ Tavas liecības esmu mīlējis vienmēr. Ieduri Tavās bijībās manu miesu, jo no Tavām tiesām esmu bijies. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(16) Es esmu darījis tiesu un taisnību — neļauj mani tiem, kas mani netaisni apspiež. Esi Savam kalpam par ķīlu labajā lietā, lai lepnie nevalda pār mani. Manas acis ir noplīsušas, gaidīdams Tavu pestīšanu un Tavas taisnības vārdu. Dari ar Tavu kalpu pēc Savas žēlastības, un māci mani Savos likumos. Es esmu Tavs kalps — dod man saprašanu, lai es atzītu Tavas liecības. Ir laiks, lai Kungs darbotos, jo viņi ir pārkāpuši Tavu bauslību. Tādēļ es Tavus baušļus esmu mīlējis vairāk nekā zeltu un dārgakmeņus; tādēļ pret visām Tavām pavēlēm es esmu bijis godīgs, un ikvienu netaisnības ceļu esmu ienīdis. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(17) Brīnišķīgas ir Tavas liecības — tādēļ mana dvēsele tās ir sargājusi. Tavu vārdu atklāsme dod gaismu un prātu mazajiem un bērniem. Es atvēru savu muti un ievilku sev garu, jo Tavus baušļus esmu iekārojis. Skaties uz mani un apžēlojies par mani pēc Tavas žēlastības pret tiem, kas mīl Tavu Vārdu. Nostiprini manas soļus pēc Tava vārda, un neļauj nekādai netaisnībai valdīt pār mani. Atpestī mani no cilvēku netaisnības, un es sargāšu Tavas pavēles. Apgaismo ar Savu vaigu Savu kalpu un māci mani Savās tiesās. Manas acis plūst asarās, jo viņi nav sargājuši Tavu bauslību. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(18) Taisns esi Tu, Kungs, un Tava tiesa ir taisna. Tu esi ļoti pavēlējis taisnību un patiesību, kas ir Tavas liecības. Manī deg dedzība par Tavu Namu, jo mani ienaidnieki ir aizmirsuši Tavas pavēles. Tavs vārds ir ļoti izkārtots, un Tavs kalps to mīl. Mazs un nicināts es esmu, tomēr Tavus likumus es neesmu aizmirsis. Tava taisnība ir mūžīga taisnība, un Tavs vārds ir patiesība. Bēdas un bēdas mani ir pārņēmušas, bet Tavas pavēles ir mans pētījums. Tavas liecības ir taisnība mūžīgi; dari mani saprotošu, lai es dzīvotu. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(19) Es saucu no visas sirds — paklausi mani, Kungs; es meklēšu Tavus likumus. Es Tevi piesaucu — glāb mani, un es sargāšu Tavas liecības. Es cēlos pirms rīta un saucu; uz Tavu vārdu es paļāvos. Manas acis ir priekšā rīta sardzei, lai es pārdomātu Tavus vārdus. Klausies manu balsi, Kungs, pēc Tavas žēlastības; pēc Tavām tiesām dari mani dzīvu. Tuvumā ir tie, kas mani vajā ar netaisnību, bet no Tavas bauslības tie attālinājušies. Tu esi tuvu, Kungs, un visas Tavas pavēles ir patiesas. No sākuma esmu atzinis no Tavām liecībām, ka Tu tās esi nodibinājis mūžīgi. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(20) Skaties uz manu pazemojumu un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neesmu aizmirsis. Aizstāvi manu lietu un izglāb mani; pēc Tava vārda dari mani dzīvu. Pestīšana ir tālu no grēciniekiem, jo viņi nav meklējuši Tavus likumus. Lielas ir Tavas žēlastības, Kungs; pēc Tavām tiesām dari mani dzīvu. Daudzi ir mani vajātāji un mani bēdinātāji, bet no Tavām liecībām es neesmu novirzījies. Es redzēju neizprotošos un noskumu, jo viņi nav sargājuši Tavus vārdus. Redzi, Kungs, ka es esmu mīlējis Tavas pavēles; pēc Tavas žēlastības dari mani dzīvu. Tava vārda sākums ir patiesība, un mūžīgi ir visas Tavas taisnības tiesas. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(21) Kņazi mani bez iemesla vajājuši; bet no Taviem vārdiem mana sirds dreb. Es priecājos par Tavu vārdu kā tas, kas atrod lielu laupījumu. Es ienīstu melus un riebjos no tiem, bet Tavu bauslību es mīlu. Septiņas reizes dienā es Tevi teicu par Tavas taisnības tiesām. Liels miers ir tiem, kas mīl Tavu vārdu, un tiem nav piedauzības. Es esmu gaidījis Tavu pestīšanu, Kungs, un Tavas pavēles es mīlēju. Mana dvēsele ir sargājusi Tavas liecības, un es tās ļoti esmu mīlējis. Es esmu sargājis Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā, Kungs. (ذكصاسي فيلا نيثروبي: Slava Tev, Cilvēkmīļais Doxa ci Vilan`;rwpe)

(22) Lai mana lūgšana tuvojas Tev, Kungs; pēc Tava vārda dari mani saprotošu. Lai mana lūgšana nāk Tavā priekšā, Kungs; pēc Tava vārda dari mani dzīvu. Lai manas lūpas pilda slavu, kad Tu mani mācīsi Tavos likumos. Mana mēle sludinās Tavus vārdus, jo visas Tavas pavēles ir taisnas. Lai Tava roka ir man par pestīšanu, jo esmu iekārojis Tavas pavēles. Es esmu kārojis Tavu pestīšanu, Kungs, un Tavs likums ir mana lasīšana. Mana dvēsele lai dzīvo un lai Tevi teic, un Tavas tiesas lai mani atbalsta. Es esmu nomaldījies kā pazudis jērs — meklē Savu kalpu, jo Tavus baušļus es neesmu aizmirsis. Aleluja.

(Evanģēlijs pēc Mateja 25:1–13) Tolaik Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas paņēma savas lampas un izgāja pretī līgavainim. Piecas no tām bija negudras un piecas gudras. Negudrās paņēma savas lampas, bet nepaņēma līdzi eļļu; bet gudrās paņēma eļļu savos traukos līdz ar lampām. Kad līgavainis kavējās, visas iemiga un aizmiga. Bet nakts vidū atskanēja sauciens: redzi, līgavainis nāk — izejiet viņam pretī! Tad tās jaunavas visas cēlās un sakārtoja savas lampas. Un negudrās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lampas izdziest. Bet gudrās atbildēja, sacīdamas: ne, ka tik nepietiek mums un jums; labāk ejiet pie pārdevējiem un nopērciet sev. Un, kamēr tās aizgāja pirkt, līgavainis atnāca, un tās, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis tika aizslēgtas. Pēcāk atnāca arī pārējās jaunavas, sacīdamas: Kungs, Kungs, atver mums! Bet viņš atbildēja un sacīja: patiesi Es jums saku: Es jūs nepazīstu. Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt to dienu nedz stundu, kad Cilvēka Dēls nāks. (un gods ir Dievam vienmēr).

Sadaļas (Tropari)

Redzi, Līgavainis nāk nakts vidū; svētīgs ir kalps, kuru Viņš atradīs nomodā. Bet tas, kuru Viņš atradīs nolaidīgu, nav cienīgs iet Viņam līdzi. Tādēļ, mana dvēsele, raugies, lai tu netaptu apgrūtināta ar miegu un netiktu izmesta ārā no Valstības; bet esiet nomodā un brēc: Svēts, Svēts, Svēts esi Tu, ak Dievs; Dievdzemdētājas dēļ apžēlojies par mums. (ذوكصابتري كيه إيو كي آجيو ابنيفماتي Δόξα Πατρί καὶ Υἱῷ καὶ Ἁγίῳ Πνεύματι - Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam).

Saprot, mana dvēsele, to briesmīgo dienu, un pamosties; aizdedz savu lampu ar prieka eļļu, jo tu nezini, kad nāks pie tevis balss, sacīdama: redzi, Līgavainis nāk! Tādēļ, mana dvēsele, nesnaud, lai tu nestāvētu ārā, klauvējot kā piecas negudrās jaunavas, bet esiet nomodā, lūdzoties, lai tu satiktu Kungu Kristu ar taukainu eļļu un lai Viņš tevi apžēlotu ar Savām dievišķās godības kāzām, patiesi. (كي نين، كي آ إي، كي ايستوس إي أوناس تون إي أونون آمين Καὶ νῦν καὶ ἀεὶ καὶ εἰς τοὺς αἰῶνας τῶν αἰώνων. Ἀμήν - Tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen).

Tu esi mūsu pestīšanas mūris, ak Dievdzemdētāja Jaunava, neuzlaužams un neplīstošs cietoksnis; iznīcini pretinieku padomus, un pārvērt Savu kalpu bēdas priekā, un nocietini mūsu pilsētu (mūsu klosteri), un karo par mūsu ķēniņiem (mūsu valdītājiem), un aizlūdz par pasaules mieru, jo Tu esi mūsu cerība, ak Dievdzemdētāja. (كي نين، كي آ إي، كي ايستوس إي أوناس تون إي أونون آمين Καὶ νῦν καὶ ἀεὶ καὶ εἰς τοὺς αἰῶνας τῶν αἰώνων. Ἀμήν - Tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen).

Ak Debesu Ķēniņ, Mierinātāj, Patiesības Gars, kas esi klātesošs visur un piepildi visu, labumu krātuve un Dzīvības Devējs, nāc žēlīgi un mājo mūsos, un šķīstī mūs no katras nešķīstības, ak Labais, un glāb mūsu dvēseles. (ذوكصابتري كيه إيو كي آجيو ابنيفماتي Δόξα Πατρί καὶ Υἱῷ καὶ Ἁγίῳ Πνεύματι - Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam).

Kā Tu biji ar Saviem mācekļiem, ak Pestītāj, un viņiem dāvāji mieru, tā arī nāc un esi ar mums un dāvā mums Savu mieru, un glāb mūs un pestī mūsu dvēseles. (كي نين، كي آ إي، كي ايستوس إي أوناس تون إي أونون آمين Καὶ νῦν καὶ ἀεὶ καὶ εἰς τοὺς αἰῶνας τῶν αἰώνων. Ἀμήν - Tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen).

Kad mēs stāvam Tavā svētajā templī, mēs tiekam pieskaitīti kā stāvoši debesīs. Ak Dievdzemdētāja, Tu esi Debesu Vārti; atver mums žēlsirdības vārtus.

Κύριε ἐλέησον Kyrie eleison (Kungs, apžēlojies) 41 reizi

Svēts, svēts, svēts

Svēts, svēts, svēts, Kungs Cebaots. Debesis un zeme ir pilnas Tavas godības un Tava goda. Apžēlojies par mums, ak Dievs Tēvs, Visuvaldītājs. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Kungs, Debespulku Dievs, esi ar mums, jo nav mums citas palīgā stāvošas būtnes mūsu bēdās un ciešanās kā vien Tu.

Atnāc un piedod, un piedod mums, ak Dievs, mūsu ļaunos darbus, kurus esam darījuši ar gribu un bez gribas, ko darījuši ar zināšanu un bez zināšanas, apslēptos un atklātos. Kungs, piedod tos mums Tava svētā Vārda dēļ, kas ir piesaukts pār mums. Pēc Tavas žēlastības, Kungs, un ne pēc mūsu grēkiem.

Un dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs..

Otrā sardze

Psalms 118 (VIII)

Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.

Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,

Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.

Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.

Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.

Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.

Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.

Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.

Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.

Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.

Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.

Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.

Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.

Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.

Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.

Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.

Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.

Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.

Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.

Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.

Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.

Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.

Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.

Tavas liecības ir mans prieks un padoms.

Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.

Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.

Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.

Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.

Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.

Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.

Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.

Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.

Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.

Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.

Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.

Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.

Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.

Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.

Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.

Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.

Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,

Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.

Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.

Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.

Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.

Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.

Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.

Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.

Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.

Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.

Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.

Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.

Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.

Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.

Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.

Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.

Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.

Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.

Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.

Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.

Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.

Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.

Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.

Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.

Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.

Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.

Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.

Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.

Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.

Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.

Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.

Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.

Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.

Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.

Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.

Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.

Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.

Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.

Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.

Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.

Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.

Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?

Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.

Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?

Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.

Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, — palīdzi man!

Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.

Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.

Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.

Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.

Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.

Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.

Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.

Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.

Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.

Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.

Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.

Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.

Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.

Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.

Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.

Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.

Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!

Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.

Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.

Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.

Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.

Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.

Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.

Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.

Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.

Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.

Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.

Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.

Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.

Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.

Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.

Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.

Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.

Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.

Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.

Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.

Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.

Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.

Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.

Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.

Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.

Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.

Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.

Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.

Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.

Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.

Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.

Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.

Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.

Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.

Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.

Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.

Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.

Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.

Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.

Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.

Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.

Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.

Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.

Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.

Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.

Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.

Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.

Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.

Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.

No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.

Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.

Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.

Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.

Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.

Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.

Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.

Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.

Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.

Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.

Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.

Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.

Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.

Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.

Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.

Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,

Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.

Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!

Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!

Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.

Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.

Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.

Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.

Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.

Es maldos kā pazudusi avs, — meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.

Psalms 118 (IX)

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.

Psalms 118 (X)

Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.

Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.

Viņš tavai kājai neliks slīdēt; kas tevi pasargā, Tas nesnauž.

Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.

Tas Kungs tevi pasargā; Tas Kungs ir tava ēna pa tavu labo roku,

Ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēnesis naktī.

Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, lai Viņš sarga tavu dvēseli.

Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu, no šī laika mūžīgi.

Psalms 118 (XI)

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikties Tā Kunga vārdam.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

Psalms 118 (XII)

Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, kas sēdi debesīs.

Redzi, kā kalpu acis uz sava kunga rokām, un kā kalpoņu acis uz savas valdnieces rokām, tā mūsu acis skatās uz To Kungu, mūsu Dievu, tiekams Viņš mūs žēlos.

Esi mums žēlīgs, ak Kungs, esi mums žēlīgs, jo mēs esam pārlieku nievāti.

Mūsu dvēsele pārlieku top mēdīta no grezniem un nievāta no augstprātīgiem.

Psalms 118 (XIII)

Dāvida svētku dziesma. Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka,

Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās:

Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās;

Tad ūdens mūs būtu pārņēmis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli;

Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli.

Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu.

Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti.

Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.

Psalms 118 (XIV)

Svētku dziesma. Kas uz To Kungu cerē, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs, kā Ciānas kalns.

Ap Jeruzālemi ir kalni, bet Tas Kungs ir ap Saviem ļaudīm no šī laika mūžīgi.

Jo bezdievības scepteris nepaliks pār taisno ļaužu mantas daļu, ka tie taisnie neizstiepj savas rokas pie netaisnības.

Kungs, dari labu labiem un tiem, kas savā sirdī skaidri.

Bet kas nogriežas uz saviem līkiem ceļiem, tos Tas Kungs aizdzīs ar ļauna darītājiem; bet miers lai ir pār Israēli.

Psalms 118 (XV)

Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;

Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.

Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.

Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!

Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;

Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.

Psalms 118 (XVI)

Salamana svētku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuztaisa, tad darbojās velti, kas pie tā strādā; ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad sargs velti nomodā.

Velti jums, agri celties un vēlu palikt nomodā un ēst savu maizi ar bēdām. Tiešām, Saviem mīļiem Viņš dod miegā.

Redzi, bērni ir manta no Tā Kunga, un miesas auglis ir dāvana.

Tā kā bultas stipra vīra rokās, tāpat ir jaunie bērni.

Svētīgs tas vīrs, kas savu bultu maku ar to pildījis; tie netaps kaunā, kad tiem vārtos nāk runas ar saviem ienaidniekiem.

Psalms 118 (XVII)

Svētku dziesma. Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļos.

Tu mitināsies no savu roku darba; svētīgs tu esi, tev labi klājās.

Tava sieva būs kā auglīgs vīna koks ap tavu namu, tavi bērni kā eļļas zari ap tavu galdu.

Redzi, tā ir svētīts tas vīrs, kas To Kungu bīstas.

Tas Kungs lai tevi svētī no Ciānas, ka tu redzi Jeruzālemes labumu visas savas mūža dienas,

Un redzi savu bērnu bērnus: Miers lai ir pār Israēli.

Psalms simt divdesmit septītais

Svētīgi ir visi, kas bīstas To Kungu, kas staigā Viņa ceļos. Tu ēdīsi savas pūles augļus; tu būsi svētīts, un labi tev klāsies. Tava sieva būs kā auglīga vīnoga tavā nama iekšienē; tavi dēli — kā jauni eļļas stādi ap tavu galdu. Tā tiek svētīts cilvēks, kas bīstas To Kungu. Lai Kungs tevi svētī no Ciānas, lai tu redzi Jeruzalemes labumu visu savu dzīves laiku, un lai tu redzi savus bērnubērnus. Miers pār Izraēlu. Aleluja.

Psalms simt divdesmit astotais

Daudzkārt mani vajājuši no jaunības — lai saka Israēls — daudzkārt mani apkarojuši no jaunības, bet viņi nav guvuši virsroku pār mani. Pāri manai mugurai grēcinieki vilka vagas un paildzināja savu netaisnību. Kungs ir taisns — Viņš pārrauj grēcinieku saites. Lai kaunas un atkāpjas atpakaļ visi, kas ienīst Ciānu; lai tie ir kā jumtu zāle, kas izkalst, pirms to nopļauj, un no kuras pļāvējs nepilda savu roku, nedz kūlītāju saņēmējs savu klēpi. Un lai nepiesaka garāmgājēji: Kunga svētība lai ir pār jums; mēs jūs svētījām Tā Kunga Vārdā. Aleluja.

(Evanģēlijs pēc Lūkas 7:36–50) Kāds farizejs Viņu lūdza, lai Viņš ar viņu ēstu; un Viņš, ienācis farizeja namā, apsēdās pie galda. Un redzi, kāda sieviete pilsētā, kas bija grēciniece, uzzinājusi, ka Viņš sēž pie galda farizeja namā, atnesa alabastru ziedu trauku un, nostājusies aiz Viņa pie Viņa kājām, raudādama sāka slacīt Viņa kājas ar asarām un slaucīja tās ar savas galvas matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar ziediem. Kad to redzēja farizejs, kas Viņu bija aicinājis, viņš savā sirdī sacīja: ja šis būtu pravietis, viņš zinātu, kas un kāda ir šī sieviete, kas Viņu aizskar, jo viņa ir grēciniece. Bet Jēzus, atbildēdams, sacīja viņam: Sīman, man ir tev kas sacāms. Viņš atbildēja: saki, Mācītāj! — Diviem parādniekiem bija parādā vienam kreditoram — vienam piecsimt denāriju, otram piecdesmit. Kad viņiem nebija, ar ko atdot, viņš abiem atlaida. Kurš no viņiem viņu vairāk mīlēs? Sīmanis atbildēja un sacīja: es domāju — tas, kam viņš vairāk atlaida. Viņš tam sacīja: pareizi tu esi spriedis. Un, piegriezies pie sievietes, Viņš sacīja Sīmanim: vai tu redzi šo sievieti? Es atnācu tavā namā — ūdeni manām kājām tu nedevi, bet viņa ar asarām manas kājas aplaistīja un ar saviem matiem noslaucīja. Tu mani neskūpstīji, bet viņa, kopš es ienācu, nav pārstājusi skūpstīt manas kājas. Ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet viņa ar ziediem svaidīja manas kājas. Tādēļ es tev saku: viņas daudzie grēki ir piedoti, jo viņa daudz mīlēja; bet kam maz tiek piedots, tas maz mīl. Un Viņš tai sacīja: tavi grēki tev ir piedoti. Un tie, kas sēdēja līdzās pie galda, sāka sevī sacīt: kas ir šis, kas pat grēkus piedod? Bet Viņš teica sievietei: tava ticība tevi ir izglābusi; ej ar mieru. (un gods ir Dievam vienmēr.)

Sadaļas (Tropari)

Dāvā man, Kungs, daudz asaru avotu, kā Tu sen atdevi grēcīgajai sievietei; dari mani cienīgu apslacīt Tavas kājas, kas mani atbrīvoja no maldu ceļa, un upurēt Tev izcilus ziedus, un iegūt sev tīru dzīvi caur grēku nožēlu, lai es dzirdētu šo prieka pilno balsi: tava ticība tevi ir izglābusi. (ذوكصابتري كيه إيو كي آجيو ابنيفماتي Δόξα Πατρί καὶ Υἱῷ καὶ Ἁγίῳ Πνεύματι - Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam).

Kad es apdomāju savus daudzos ļaunos darbus un uz manu sirdi nāk doma par to briesmīgo tiesu, mani pārņem trīsas; es bēgu pie Tevis, ak Dievs, Cilvēkmīļais. Nenovērs Savu vaigu no manis, bet lūdzošu pieņem mani, Tu vienīgais Bezgrēcīgais; dāvā man, nabaga dvēselei, sirsnīgu pazemību pirms nāk gals, un glāb mani. (كي نين، كي آ إي، كي ايستوس إي أوناس تون إي أونون آمين Καὶ νῦν καὶ ἀεὶ καὶ εἰς τοὺς αἰῶνας τῶν αἰώνων. Ἀμήν - Tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen).

Debesis tevi svētī, žēlastības pilnā, laulību nezinusī Līgava; arī mēs slavējam tavu neizprotamo dzemdēšanu. Ak Dievdzemdētāja, žēlastības un pestīšanas Māte, aizlūdz par mūsu dvēselu pestīšanu. (كي نين، كي آ إي، كي ايستوس إي أونас تون إي أونون آمين Καὶ νῦν καὶ ἀεὶ καὶ εἰς τοὺς αἰῶνας τῶν αἰώνων. Ἀμήν - Tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen).

Ak Debesu Ķēniņ, Mierinātāj, Patiesības Gars, kas esi klātesošs visur un piepildi visu, labumu krātuve un Dzīvības Devējs, nāc žēlīgi un mājo mūsos, un šķīstī mūs no katras nešķīstības, ak Labais, un glāb mūsu dvēseles. (ذوكصابتري كيه إيو كي آجيو ابنيفماتي Δόξα Πατρί καὶ Υἱῷ καὶ Ἁγίῳ Πνεύματι - Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam).

Kā Tu biji ar Saviem mācekļiem, ak Pestītāj, un viņiem dāvāji mieru, tā arī nāc un esi ar mums un dāvā mums Savu mieru, un glāb mūs un pestī mūsu dvēseles. (كي نين، كي آ إي، كي ايستوس إي أوناس تون إي أونون آمين Καὶ νῦν καὶ ἀεὶ καὶ εἰς τοὺς αἰῶνας τῶν αἰώνων. Ἀμήν - Tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen).

Kad mēs stāvam Tavā svētajā templī, mēs tiekam pieskaitīti kā stāvoši debesīs. Ak Dievdzemdētāja, Tu esi Debesu Vārti; atver mums žēlsirdības vārtus.

Κύριε ἐλέησον Kyrie eleison (Kungs, apžēlojies) 41 reizi

Trīskāršā svētīšana

Svētais Dievs, Svētais Spēcīgais, Svētais Nemirstīgais, kas piedzima no Jaunavas, apžēlojies par mums. Svētais Dievs, Svētais Spēcīgais, Svētais Nemirstīgais, kas par mums tika krustā sists, apžēlojies par mums. Svētais Dievs, Svētais Spēcīgais, Svētais Nemirstīgais, kas augšāmcēlās no mirušajiem un uzkāpa debesīs, apžēlojies par mums. Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums.

Kungs, piedod mums mūsu grēkus. Kungs, piedod mums mūsu pārkāpumus. Kungs, piedod mums mūsu vainas. Kungs, apraugi sava ļaudis slimos, dziedini viņus Sava svētā Vārda dēļ. Mūsu tēvi un brāļi, kas ir aizmiguši — Kungs, dod viņu dvēselēm mieru. Tu, kas esi bez grēka — Kungs, apžēlojies par mums. Tu, kas esi bez grēka — Kungs, palīdzi mums un pieņem mūsu lūgumus pie Sevis, jo Tev pienākas gods un vara un trīskāršā svētība. Kungs, apžēlojies. Kungs, apžēlojies. Kungs, svētī. Āmen.

Un dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs....

Tenoo oasht emmok o piekhristos nem pekyot en aghathos nem pi epnevma ethowab je akee ak soati emmon nai nan

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

Tad lūdzējs lūdzas:

Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.

Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.

Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, — ak Kungs, kas pastāvēs?

Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.

Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu.

Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā uz rīta gaismu sargi, kas rītu gaida.

Israēls lai cerē uz To Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība un daudz pestīšanas pie Viņa.

Un Viņš atpestīs Israēli no visiem viņa noziegumiem.

SVĒTS, SVĒTS, SVĒTS

Dāvida svētku dziesma. Kungs, mana sirds nav lepna, un manas acis nav greznas; es netinos ar lielām lietām, kas man ir pārāk brīnumainas.

Tiešām, savu dvēseli es esmu remdējis un klusinājis, kā bērnu, kas atšķirts no savas mātes; mana dvēsele ir pie manis kā atšķirts bērns.

Israēl, cerē uz To Kungu no šī laika un mūžīgi!

KATRAS STUNDAS NOSLĒGUMS

Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.

Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:

Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;

Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;

Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli Jēkaba varenajam.

Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.

Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.

Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;

Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.

Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.

Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.

Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.

Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.

Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tā Man gribās.

Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.

Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.

Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.

Otrā sardze

Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.

Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,

Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.

Psalms 119

Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.

Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,

Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.

Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.

Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.

Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.

Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.

Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.

Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.

Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.

Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.

Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.

Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.

Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.

Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.

Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.

Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.

Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.

Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.

Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.

Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.

Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.

Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.

Tavas liecības ir mans prieks un padoms.

Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.

Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.

Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.

Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.

Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.

Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.

Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.

Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.

Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.

Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.

Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.

Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.

Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.

Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.

Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.

Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.

Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,

Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.

Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.

Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.

Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.

Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.

Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.

Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.

Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.

Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.

Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.

Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.

Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.

Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.

Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.

Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.

Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.

Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.

Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.

Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.

Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.

Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.

Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.

Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.

Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.

Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.

Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.

Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.

Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.

Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.

Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.

Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.

Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.

Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.

Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.

Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.

Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.

Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.

Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.

Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.

Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.

Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?

Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.

Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?

Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.

Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, — palīdzi man!

Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.

Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.

Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.

Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.

Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.

Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.

Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.

Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.

Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.

Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.

Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.

Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.

Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.

Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.

Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.

Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.

Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!

Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.

Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.

Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.

Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.

Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.

Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.

Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.

Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.

Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.

Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.

Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.

Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.

Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.

Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.

Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.

Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.

Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.

Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.

Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.

Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.

Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.

Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.

Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.

Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.

Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.

Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.

Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.

Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.

Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.

Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.

Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.

Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.

Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.

Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.

Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.

Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.

Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.

Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.

Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.

Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.

Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.

Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.

Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.

Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.

Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.

Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.

Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.

Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.

No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.

Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.

Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.

Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.

Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.

Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.

Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.

Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.

Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.

Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.

Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.

Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.

Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.

Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.

Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.

Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,

Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.

Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!

Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!

Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.

Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.

Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.

Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.

Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.

Es maldos kā pazudusi avs, — meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.

Psalms 120

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.

Psalms 121

Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.

Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.

Viņš tavai kājai neliks slīdēt; kas tevi pasargā, Tas nesnauž.

Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.

Tas Kungs tevi pasargā; Tas Kungs ir tava ēna pa tavu labo roku,

Ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēnesis naktī.

Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, lai Viņš sarga tavu dvēseli.

Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu, no šī laika mūžīgi.

Psalms 122

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikties Tā Kunga vārdam.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

Psalms 123

Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, kas sēdi debesīs.

Redzi, kā kalpu acis uz sava kunga rokām, un kā kalpoņu acis uz savas valdnieces rokām, tā mūsu acis skatās uz To Kungu, mūsu Dievu, tiekams Viņš mūs žēlos.

Esi mums žēlīgs, ak Kungs, esi mums žēlīgs, jo mēs esam pārlieku nievāti.

Mūsu dvēsele pārlieku top mēdīta no grezniem un nievāta no augstprātīgiem.

Psalms 124

Dāvida svētku dziesma. Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka,

Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās:

Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās;

Tad ūdens mūs būtu pārņēmis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli;

Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli.

Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu.

Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti.

Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.

Psalms 125

Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt (dziesmās); šī slavēšana ir mīlīga un patīkama.

Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.

Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.

Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.

Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.

Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.

Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!

Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;

Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.

Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.

Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.

Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.

Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.

Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.

Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds izplatās ar steigšanos.

Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.

Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?

Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.

Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,

Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!

(10) Psalms simt četrdesmit piektais

Teic, mana dvēsele, Kungu! Es teikšu To Kungu savā mūžā, es dziedāšu savam Dievam, kamēr būšu. Neuzticieties valdniekiem, nedz cilvēku bērniem, pie kuriem nav pestīšanas. Viņu gars iziet, un viņi atgriežas savā pīšļos; tanī dienā zūd visas viņu domas.

Svētīgs, kam Jēkaba Dievs ir par Palīgu, kura cerība ir uz Kungu, savu Dievu, kas radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tur ir; kas sargā tiesu mūžīgi, kas dara tiesu apspiestajiem, dod maizi izsalkušajiem. Kungs atraisa saistītos, Kungs pieceļ noliektos. Kungs dod gudrību akliem. Kungs mīl taisnos. Kungs sargā svešiniekus, atbalsta bāri un atraitnes, bet grēcinieku ceļu Viņš vada postā. Kungs valdīs mūžīgi — tavs Dievs, Ciāna, no paaudzes paaudzē. Aleluja.

(11) Psalms simt četrdesmit sestais

Teiciet Kungu, jo psalms ir labs un mūsu Dievam tīkams ir teicams. Kungs ceļ Jeruzalemi, Kungs savāc izklīdinātos Israēla bērnus. Kungs dziedina sagrauzto sirdis un pārsien visus viņu ievainojumus. Viņš saskaita zvaigžņu pulku un dod vārdus ikvienai no tām. Liels ir Kungs un liela ir Viņa vara, un Viņa saprašanu nav iespējams izskaitīt. Kungs ceļ lēnprātīgos un liek grēciniekus zemē pazemotiem.

Sāciet pateicību Kungam, spēlējiet mūsu Dievam ar cītaru: Viņš apmet debesis ar mākoņiem, sagatavo zemei lietu, liek zālēm dīgt uz kalniem un zāli cilvēku kalpošanai; dod lopiem barību un kraukļu mazuļiem, kas Viņu piesauc. Viņam nepatīk zirga spēks un Viņš negrib cilvēka kāju ātrumu, bet Kungs priecājas par tiem, kas Viņu bīstas un kas gaida uz Viņa žēlastību. Aleluja.

(12) Psalms simt četrdesmit septītais

Teic Kungu, Jeruzaleme, slavini savu Dievu, Ciāna, jo Viņš ir nostiprinājis tavu vārtu aizšaujamos un svētījis tavus bērnus tevī. Viņš dod taviem robežiem mieru un pilda tevi ar smalku kviešu putraimi. Viņš sūta Savu vārdu uz zemi; Viņa vārds steidzas ļoti ātri. Viņš dod sniegu kā vilnu, izbārsta miglu kā pelnus; Viņš met ledu kā drumslas — kas var pastāvēt Viņa sala priekšā? Viņš sūta Savu vārdu un tos izkausē; pūš Viņa vējš, un ūdeņi plūst. Viņš pasludina Savu vārdu Jēkabam, Savus likumus un Savus tiesu spriedumus Israēlam. Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai, un Viņa tiesas viņiem nav zināmas. Aleluja.

(Evanģēlijs pēc Lūkas 12:32–46) Nebaidies, mazais ganāmpulks, jo jūsu Tēvs ir labprātējis jums dot Valstību. Pārdodiet savus īpašumus un dodiet žēlsirdības dāvanas; dariet sev somas, kas nenoveco, un dārgumu debesīs, kas neizsīkst, kur zaglis netuvojas un kodes nesabojā; jo kur ir jūsu dārgums, tur būs arī jūsu sirds. Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lampas deg; un esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu, kad viņš atgriezīsies no kāzām, lai, viņam nākot un pieklauvējot, tie tūdaļ viņam atver. Svētīgi šie kalpi, kurus, atnākot, kungs atradīs nomodā; patiesi es jums saku: viņš apjozīsies, sēdinās tos pie galda un, pienācis, viņiem kalpos. Un, ja viņš nāktu otrajā sardzē vai trešajā sardzē un atrastu viņus tā darām, svētīgi ir šie kalpi. Bet to ziniet, ka, ja nama saimnieks zinātu, kurā stundā nāks zaglis, viņš nomodā būtu un neļautu savu namu uzlauzt. Tātad esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāk stundā, kad jūs nedomājat.

Tad Pēteris sacīja Viņam: Kungs, vai mums saki šo līdzību vai visiem? Un Kungs sacīja: kas tad ir tas uzticīgais un gudrais pārvaldnieks, ko kungs iecels pār savu saimi, lai dotu viņiem laiku pa laikam noteikto barību? Svētīgs ir tas kalps, kuru viņa kungs, atnācis, atradīs tā darām. Patiesi es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu. Bet, ja tas kalps savā sirdī sacītu: mans kungs kavējas nākt, un sāktu sist kalpus un kalpones un ēst un dzert un piedzerties, tad tā kalpa kungs nāks dienā, kad viņš negaida, un stundā, ko viņš nezina, un viņu smagi sodīs un viņa daļu noliks kopā ar neticīgajiem. (un gods ir Dievam vienmēr)

LASĪJUMS NO SVĒTĀ EVAŅĢĒLIJA PĒC SVĒTĀ LŪKAS (7:36-50)

Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, ka Viņš pie tā ēstu, un Viņš farizeja namā iegājis apsēdās.

Un redzi, tanī pilsētā viena sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš farizeja namā pie galda sēžot, atnesa akmens trauciņu ar svaidāmo eļļu,

Un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slapināt Viņa kājas ar savām asarām, un ar saviem galvas matiem nožāvēja un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu.

Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, to redzēdams sacīja pats pie sevis: “Kad Šis būtu pravietis, tad Viņš zinātu, kas šī tāda sieva, kas Viņu aizskar, jo tā ir grēciniece.”

Un Jēzus atbildēdams uz to sacīja: “‹Sīmani, Man tev kas jāsaka;›” viņš atbildēja: “Mācītāj, saki.”

Jēzus sacīja: “‹Vienam naudas aizdevējam bija divi parādnieki; viens tam bija parādā piecsimt grašus, un otrs piecdesmit.›

‹Kad nu tie nespēja atdot, tad viņš abiem diviem atlaida. Kurš tad no tiem, saki jel, to vairāk mīlēs?›”

Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: “Man šķiet tas, kam viņš vairāk atlaidis.” Bet Viņš uz to sacīja: “‹Tu pareizi esi spriedis.›”

Un griezies pie tās sievas Viņš uz Sīmani sacīja: “‹Vai tu šo sievu redzi? Es esmu nācis tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis priekš Manām kājām, bet šī ar savām asarām Manas kājas slapinājusi un ar saviem galvas matiem nožāvējusi.›

‹Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr tā ir iekšā nākusi, nav mitējusies Manas kājas skūpstīt.›

‹Ar eļļu tu neesi svaidījis Manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi Manas kājas.›

‹Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz ir mīlējusi; bet kam maz top piedots, tas mīl maz.›”

Un Viņš uz to sacīja: “‹Tev tavi grēki piedoti.›”

Un tie, kas līdz pie galda sēdēja, iesāka pie sev pašiem sacīt: “Kas Tas tāds, kas arī grēkus piedod?”

Bet Viņš uz sievu sacīja: “‹Tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru.›”

Tenoo oasht emmok o piekhristos nem pekyot en aghathos nem pi epnevma ethowab je akee ak soati emmon nai nan

Mēs pielūdzam Tevi, Kristu, kopā ar Tavu Labestīgo Tēvu un Svēto Garu, jo Tu esi atnācis un mūs izglābis.

1. Dod man, Kungs, daudz asaru avotu, kā Tu kādreiz devi grēcīgajai sievietei. Dari mani cienīgu nomazgāt Tavas kājas, kas mani atbrīvoja no maldīšanās ceļa, un upurēt Tev dārgu smaržīgu eļļu, un caur grēku nožēlu iegūt šķīstu dzīvi, lai es dzirdētu to prieka pilno balsi: "Tava ticība tevi ir izglābusi."

Doxa Patri ke Eioa ke Agio Pnevmati

Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.

2. Kad apzinos savus daudzos ļaunos darbus un manā sirdī nāk doma par to briesmīgo tiesu, mani sagrābj trīsas, un es meklēju patvērumu Tevī, ak Dievs, Cilvēkmīļais. Tāpēc neatrauj Savu Vaigu no manis, es Tevi lūdzu, Tu vienīgais bezgrēcīgais. Dāvā pazemību manai nabadzīgajai dvēselei, pirms pienāk gals, un glāb mani.

Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.

Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.

3. Debesis tevi svētī, žēlastības pilnā, Līgava, kas nekad nav bijusi precējusies. Un arī mēs pagodinām tavu neizsakāmo dzemdēšanu. Ak Dievdzemdētāja, žēlsirdības un pestīšanas Māte, aizlūdz par mūsu dvēseļu pestīšanu.

Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.

Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.

4. Debesu Ķēniņ, Mierinātāj, Patiesības Gars, kas esi klātesošs visās vietās un visu piepildi, visu labumu krātuve un Dzīvības Devējs, labvēlīgi nāc un mājo mūsos un šķīstī mūs no visas nešķīstības, ak Labais, un glāb mūsu dvēseles.

Doxa Patri ke Eioa ke Agio Pnevmati

Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.

5. Tāpat kā Tu biji ar Saviem mācekļiem, ak Pestītāj, un dāvāji viņiem mieru, labvēlīgi nāc un esi arī ar mums, un piešķir mums Savu mieru, un glāb mūs, un izpestī mūsu dvēseles.

Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.

Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.

6. Ikreiz, kad stāvam Tavā svētajā svētnīcā, mēs tiekam uzskatīti par stāvošiem debesīs. Ak, Dievdzemdētāja, tu esi debesu vārti; atver mums žēlsirdības vārtus.

Tad lūdzējs lūdzas:

Kungs, uzklausi mūs un apžēlojies par mums un piedod mums mūsu grēkus. Āmen.

(Kungs, apžēlojies) 41 reizi

Svētā pareizticīgā Ticības simbols

Patiesi mēs ticam uz vienu Dievu, Tēvu, Visuvaldītāju, debesu un zemes, visu redzamo un neredzamo Radītāju.

Un uz vienu Kungu Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, no Tēva dzimušu pirms visiem laikiem; Gaismu no Gaismas, patiesu Dievu no patiesa Dieva; dzimis, ne radīts, vienādas būtības ar Tēvu; caur Viņu viss ir tapis. Viņš mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labad nonāca no debesīm, iemiesojās no Svētā Gara un Jaunavas Marijas un tapa cilvēks. Par mums tika krustā sists Poncija Pilāta laikā, cietis un apbedīts, un trešajā dienā augšāmcēlies saskaņā ar Rakstiem; uzkāpis debesīs un sēž pie Tēva labās rokas; un atkal nāks godībā tiesāt dzīvos un mirušos; Viņa valstībai nebūs gala.

Un uz Svēto Garu, Kungu, Dzīvudarošo, kas no Tēva iziet; kopā ar Tēvu un Dēlu pielūdzams un godājams; kas runājis caur praviešiem.

Un uz vienu, svētu, vispārēju un apustulisku Baznīcu.

Atzīstam vienu Kristību grēku piedošanai.

Gaidām mirušo augšāmcelšanos un nākamā mūžīgā laikmeta dzīvi. Āmen.

Κύριε ἐλέησον Kyrie eleison (Kungs, apžēlojies) 41 reizi

Psalms 129

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

Psalms 131

Dāvida svētku dziesma. Kungs, mana sirds nav lepna, un manas acis nav greznas; es netinos ar lielām lietām, kas man ir pārāk brīnumainas.

Tiešām, savu dvēseli es esmu remdējis un klusinājis, kā bērnu, kas atšķirts no savas mātes; mana dvēsele ir pie manis kā atšķirts bērns.

Israēl, cerē uz To Kungu no šī laika un mūžīgi!

Psalms 132

Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.

Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:

Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;

Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;

Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli Jēkaba varenajam.

Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.

Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.

Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;

Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.

Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.

Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.

Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.

Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.

Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tā Man gribās.

Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.

Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.

Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.

Psalms 133

Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.

Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,

Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.