Pašreizējā stunda
Aizkara lūgšana
Lūgta starp Kompletas un Pusnakts lūgšanu, Aizkara lūgšana īpaši tiek veikta mūku, priesteru un bīskapu vidū kā sirds pārbaudes līdzeklis pirms miega.
Vakara stunda, ko dēvē par Tumsas plīvura stundu jeb aizsega stundu (sītars — ar īso “i”); tās laiks ir, kad iestājas pirmā nakts krēsla; tā ir īpaša klostermūkiem.
TĒVS MŪSU
‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
PATEICĪBAS LŪGŠANA
‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
Psalms 50
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Svētītā Aizkara lūgšana,
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Psalms 4
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela.)
Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.
Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela.)
Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.
Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.
Psalms 6
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!
Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?
Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs?
Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.
Psalms 8
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, uz arfas. Kungs, mūsu valdītājs, kāds augsti godājams ir Tavs Vārds visās zemēs, kas esi cēlis Savu godību pār debesīm!
No bērniņu un zīdāmo mutes Tu esi sataisījis spēku, Savu pretinieku dēļ, apklusināt ienaidnieku un atriebēju.
Kad es redzu Tavu debesi, Tavu pirkstu darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi taisījis: —
Kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?
Tu viņu mazliet no Dieva esi atšķīris, un ar godību un jaukumu Tu viņu esi pušķojis.
Tu viņu esi iecēlis par valdnieku pār Tavu roku darbiem, visu Tu esi licis apakš viņa kājām,
Avis un vēršus visnotaļ, arī lauka zvērus,
Putnus apakš debess, zivis jūrā, kas jūras ceļus pārstaigā.
Kungs, mūsu valdītājs, kāds augsti godājams ir Tavs Vārds visās zemēs!
Psalms 12
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdz, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem.
Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā.
Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, to mēli, kas runā lielību,
Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?
Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās.
Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs mālu traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts.
Kaut Tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut Tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi.
Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem.
Psalms 15
Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā dzīvoklī? un kas dzīvos uz Tava svētā kalna?
Kas bezvainīgi staigā un taisnību dara un patiesību runā no sirds dziļuma;
Kas ar savu mēli citu neaprunā, savam tuvākam ļauna nedara, un neceļ kauna valodu pret savu tuvāko;
Kas bezdievīgo neciena, bet godā tos, kas To Kungu bīstas, kas zvērējis sev par skādi, un to nepārkāpj;
Kas savu naudu nedod uz netaisniem augļiem un neņem dāvanas pret nenoziedzīgo. Kas tā turas, tas nešaubīsies ne mūžam.
Psalms 24
Dāvida dziesma. Zeme pieder Tam Kungam ar savu pilnumu, pasaule un tie, kas tajā dzīvo.
Jo Viņš to pie jūras stādījis un pie upēm to stiprinājis.
Kas kāps uz Tā Kunga kalnu? Un kas stāvēs Viņa svētā vietā?
Kam ir nenoziedzīgas rokas un šķīsta sirds, kam dvēsele nenesās uz nelietību, un kas ar viltu nezvērē.
Tas dabūs svētību no Tā Kunga, un taisnību no Dieva, sava Pestītāja.
Šī tā cilts, kas pēc Viņa vaicā, kas Tavu vaigu meklē iekš Jēkaba. (Sela.)
Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet paaugstinātas, jūs mūžīgās durvis, lai Godības Ķēniņš ieiet!
Kas tas tāds Godības Ķēniņš? Tas Kungs, stiprs un varens, Tas Kungs, varens karā.
Jūs vārti, paceliet savas palodas, un paaugstinājaties, jūs mūžīgās durvis, lai tas godības Ķēniņš ieiet!
Kas tas tāds Godības Ķēniņš? Tas Kungs Cebaot, tas ir Godības Ķēniņš. (Sela.)
Psalms 26
Dāvida dziesma. Kungs, spried man tiesu, jo es staigāju savā sirds skaidrībā un paļaujos uz To Kungu — es nešaubīšos.
Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izlūko manas domas un manu sirdi.
Jo Tava žēlastība ir priekš manām acīm, un es staigāju Tavā patiesībā.
Es nesēžos pie neliešiem un netinos ar viltniekiem.
Es ienīstu ļaundarītāju draudzi, un nesēžu pie bezdievīgiem.
Es mazgāju savas rokas nenoziedzībā un esmu, Kungs, ap Tavu altāri,
Lai ar teikšanas balsi daru zināmus un sludināju visus Tavus brīnumus.
Kungs, es mīlēju Tava nama mājokli un Tavas godības telts vietu.
Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību līdz ar asins ļaudīm;
Viņu rokās ir negantība, un viņu labā roka ir pilna dāvanu.
Bet es staigāju savā sirds skaidrībā; atpestī mani un apžēlojies par mani.
Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu To Kungu.
Psalms 66
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela.)
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela.)
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela.)
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
Psalms 69
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
Turpmākie psalmi ir izvēlēti no 3. stundas:
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
Psalms 22
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: “rīta blāzmas stirna”. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīgo bēdās, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
Visi zemes gali Viņu pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
Psalms 29
Dāvida dziesma. Dodiet Tam Kungam, jūs varenie, dodiet Tam Kungam godu un spēku.
Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.
Tā Kunga balss pār ūdeņiem, tas stiprais, godības pilnais Dievs liek pērkoniem rūkt, Tas Kungs pār lieliem ūdeņiem.
Tā Kunga balss iet ar spēku, Tā Kunga balss iet ar godību.
Tā Kunga balss salauž ciedra kokus, Tas Kungs salauž ciedra kokus uz Libānus.
Un liek tiem lēkāt kā teļam, Libānum un Sirjonam kā jaunam vērsim.
Tā Kunga balss cērt ar uguns liesmām.
Tā Kunga balss dara tuksnesi drebam, Tas Kungs dara drebam Kādešas tuksnesi.
Tā Kunga balss iztrūcina stirnas un atklāj mežus, un Viņa svētā vietā ikviens slavē Viņa godu.
Tas Kungs nosēdies, sūtīt ūdens plūdus; Tas Kungs sēdēs, viens Ķēniņš mūžīgi.
Tas Kungs dos Saviem ļaudīm stiprumu, Tas Kungs svētīs Savus ļaudis ar mieru.
Psalms 42
Koraha bērnu mācība, dziedātāju vadonim. Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis!
Manai dvēselei slāpst pēc Dieva, pēc tā dzīvā Dieva; kad nākšu turp un parādīšos priekš Dieva vaiga?
Manas asaras ir mana barība dienām naktīm, tāpēc ka vienmēr uz mani saka: kur ir tavs Dievs?
To es pieminu un izgāžu savu dvēseli pie sevis paša, jo es gribētu labprāt noiet ar to draudzi un ar tiem uz Dieva namu staigāt, ar priecīgām dziesmām un teikšanām tai pulkā, kas svētkus tur.
Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manis? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos par Viņa vaiga pestīšanu.
Mans Dievs, mana dvēsele ir noskumusi, tāpēc es Tevi pieminu no Jordānes un Hermona zemes, no Micar kalna.
Tavi plūdi šņāc, un jūra uz jūru rūc, visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri pār manu galvu.
Dienā Tas Kungs ir cēlis Savu žēlastību, un naktī es Viņam dziedu, es pielūdzu savas dzīvības Dievu,
Un saku uz Dievu, savu akmens kalnu: kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc man būs staigāt noskumušam, kad ienaidnieks spaida?
Manu pretinieku mēdīšana ir kā nāve manos kaulos, kad tie uz mani vienmēr saka: kur ir tavs Dievs?
Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manis? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, ka Viņš manam vaigam par pestīšanu un mans Dievs.
Turpmākie psalmi ir izvēlēti no 6. stundas:
Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: “mēmais balodis svešumā”; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina.
Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.
Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.
Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs?
Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.
Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.
Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības!
Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā?
Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
Iekš Dieva es slavēšu Viņa Vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu Viņa Vārdu.
Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt?
Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus.
Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, un manu kāju no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.
Psalms 56
Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: “mēmais balodis svešumā”; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina.
Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.
Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.
Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs?
Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.
Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.
Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības!
Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā?
Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
Iekš Dieva es slavēšu Viņa Vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu Viņa Vārdu.
Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt?
Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus.
Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, un manu kāju no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.
Psalms 85
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim. Tu, ak Kungs, Savai zemei lēnīgs bijis un Jēkaba cietumu novērsis,
Tu Savu ļaužu noziegumu esi piedevis, visus viņu grēkus apklājis; (Sela.)
Tu visu Savu dusmību atņēmis, no Savas karstās bardzības atstājies:
Atved mūs atpakaļ, ak Dievs, mūsu Pestītājs, un lai Tava dusmība pret mums mitās.
Vai tad Tu mūžīgi pret mums gribi dusmoties un Tavu bardzību turēt uz bērnu bērniem?
Vai tad Tu negribi mūs atkal atspirdzināt, ka Tavi ļaudis iekš Tevis var priecāties?
Parādi mums, Kungs, Tavu žēlastību un dod mums Tavu pestīšanu.
Es klausīšu, ko Tas Kungs, Stiprais Dievs runā, jo Viņš sola mieru Saviem ļaudīm un Saviem svētiem, lai tie negriežās uz ģeķību.
Tiešām, Viņa palīdzība ir tuvu klāt tiem, kas Viņu bīstas, ka mūsu zemē gods mājo,
Ka žēlastība un uzticība sastopas, ka taisnība un miers skūpstās,
Ka patiesība no zemes izaug un taisnība no debesīm skatās.
Un Tas Kungs dos labumu un mūsu zeme dos savus augļus.
Taisnība staigās Viņa priekšā un ņemsies Viņa pēdas par ceļu.
Psalms 90
Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.
Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam Stiprais Dievs.
Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.
Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.
Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,
Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.
Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.
Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.
Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tas aiziet ātri un mēs aizlidojam.
Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?
Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.
Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, — cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.
Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.
Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.
Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.
Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!
Psalms simt devītais
Kungs manam Kungam sacīja: sēdies Man pa labo roku, līdz Es Tavus ienaidniekus nolieku par pameslu Tavām kājām. No Ciānas Kungs sūta Tev varas zizli — valdi Tavu ienaidnieku vidū! Ar Tevi ir valdība Tavas varas dienā svēto godībā; no klēpja, pirms rīta zvaigznes, Es Tevi esmu dzemdinājis.
Kungs zvērēja un Viņam nebūs nožēlas: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas. Kungs ir pie Tavas labās rokas: Viņš savā dusmības dienā satrieks ķēniņus, Viņš tiesās starp tautām un piepildīs tās ar līķiem; Viņš satrieks daudzus vadus virs zemes. Pa ceļam Viņš dzers no strauta, tādēļ Viņš pacels savu galvu. Aleluja.
Psalms 96
Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet Tam Kungam visa pasaule;
Dziediet Tam Kungam, teiciet Viņa Vārdu, sludinājiet dienu no dienas Viņa pestīšanu.
Izteiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.
Jo Tas Kungs ir liels un ļoti teicams, Viņš ir bijājams pār visiem dieviem.
Jo visi tautu dievi ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis.
Augstība un godība ir Viņa priekšā, spēks un glītums Viņa svētā vietā.
Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku.
Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, nesiet dāvanas un nāciet Viņa pagalmos.
Pielūdziet To Kungu svētā glītumā, priekš Viņa vaiga lai dreb visa pasaule.
Sakait starp tautām: Tas Kungs ir ķēniņš: tādēļ pasaule stāv stipra, ka nešaubās; Viņš tiesās tos ļaudis ar taisnību.
Priecājies, debess, un līksmojies, zeme, jūra lai krāc un viss, kas tur iekšā.
Lauks lai priecājās ar visu, kas tur stāv, visi meža koki lai gavilē
Priekš Tā Kunga vaiga, jo Viņš nāk, jo Viņš nāk pasauli tiesāt. Zemes virsu Viņš tiesās ar taisnību un tos ļaudis ar Savu patiesību.
Psalms 109
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
Psalms 114
Kad Israēls izgāja no Ēģiptes, Jēkaba nams no svešas valodas ļaudīm,
Tad Jūda Viņam tapa par svētu daļu, un Israēls par Viņa valstību.
Jūra redzēja un bēga, Jordāne griezās atpakaļ;
Kalni lēkāja kā auni, pakalni kā jēri.
Kas tev bija, jūra, ka tu bēdz, un tev, Jordāne, ka tu atpakaļ griezies?
Jums, kalni, ka jūs lēkājāt kā auni, pakalni, kā jēri?
Priekš Tā Kunga drebi, zeme, Jēkaba Dieva priekšā,
Kas klinti pārvērsa par ezeru un akmeņus par ūdens avotiem.
Psalms 115
Ne mums, ak Kungs! ne mums, bet Savam vārdam dod godu, pēc Savas žēlastības un patiesības.
Kāpēc pagāniem būs sacīt: kur nu ir viņu Dievs?
Bet mūsu Dievs ir debesīs; visu, ko Viņš grib, to Viņš dara.
Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz;
Tiem ir ausis un tie nedzird, tiem ir deguns un tie neož;
Rokas tiem ir, bet tie netausta; tiem ir kājas, bet tie nestaigā; tie nerunā ar savu rīkli.
Kas tos taisa, ir tādi pat kā viņi, tādi pat visi, kas uz tiem paļaujas.
Israēl, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
Ārona nams, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
Jūs visi, kas To Kungu bīstaties, cerējiet uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
Tas Kungs mūs piemin un mūs svētī; Viņš svētīs Israēla namu, Viņš svētīs Ārona namu.
Viņš tos svētīs, kas To Kungu bīstas, gan mazus, gan lielus.
Tas Kungs lai jūs vairo, jūs un jūsu bērnus.
Jūs esat Tā Kunga svētītie; Viņš radījis debesis un zemi.
Debesu debesis Tam Kungam pieder, bet zemi Viņš devis cilvēku bērniem.
Nomirušie To Kungu neslavēs nedz tie, kas nogrimuši klusumā.
Bet mēs gribam slavēt To Kungu, no šī laika mūžīgi. Alleluja!
Psalms simt divdesmit devītais
No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs! Kungs, uzklausi manu balsi! Lai Tavas ausis ir vērīgas uz manas lūgšanas balsi! Ja Tu, Kungs, grēkus skaitītu, Kungs, kas gan varētu pastāvēt? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas. Tava Vārda dēļ es Tevi gaidu, Kungs; mana dvēsele gaida Tavu vārdu. Mana dvēsele gaida Kungu vairāk, nekā sargi gaida rītu; vairāk nekā sargi rītu. Lai Israēls cer uz Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība, un pie Viņa ir liela atpestīšana. Un Viņš atpestīs Israēlu no visiem viņa noziegumiem. Aleluja.
Psalms 120
Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.
Psalms simt trīsdesmit pirmais
Atceries, Kungs, Dāvidu un visu viņa lēnību: kā viņš zvērēja Kungam un deva solījumu Jēkaba Dievam: es neiešu savā mājoklī, un neuzkāpšu savā gultas klājā, un nedošu savām acīm miegu, nedz saviem plakstiem snaudu, nedz saviem deniņiem atpūtu, līdz kamēr atradīšu vietu Kungam — mājokli Jēkaba Dievam. Redzi, mēs to dzirdējām Efratā, un atradām to meža laukā. Iesim Viņa mājokļos un pielūgsim vietā, kur Viņa kājas ir stāvējušas.
Celies, Kungs, uz Tavu atpūtu — Tu un Tavas svētās Mājokļa šķirsts! Tavi priesteri lai tērpjas taisnībā, un Tavi svētie lai priecājas. Tava kalpa Dāvida dēļ neatgriez savu vaigu no sava Svaidītā. Kungs deva Dāvidam patiesu zvērestu, no kura Viņš neatkāpsies: no tavas miesas augļiem Es likšu uz taviem troņiem. Ja tavi dēli turēs Manu derību un Manas liecības, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu dēli sēdēs mūžīgi uz tava troņa. Jo Kungs ir izredzējis Ciānu; Viņš to ir iecienījis par mājokli Sev: šī ir Mana atpūtas vieta mūžīgi mūžam; šeit Es dzīvošu, jo Es to esmu iekārojis. Viņas pārtiku Es svētīšu ar svētību, viņas nabagos Es paēdināšu ar maizi; viņas priesterus Es ietērpšu pestīšanā, un viņas svētie ar lielu prieku priecāsies. Tur Es Dāvidam celšu ragu; Es esmu sagatavojis lukturi Savam Svaidītajam. Viņa ienaidniekus Es ietērpšu kaunā, bet pār Viņu spīdēs Mans svētums. Aleluja.
Psalms simt trīsdesmit otrais
Redzi, cik jauki un cik mīļi ir brāļiem kopā dzīvot vienprātībā! Tas ir kā dārga eļļa uz galvas, kas tek lejup pa bārdu — Ārona bārdu — un kas tek lejup pa viņa drēbju stariem; kā Hermona rasa, kas krīt pār Ciāna kalnu. Jo tur Tas Kungs ir pavēlējis svētību — dzīvību mūžīgi. Aleluja.
Psalms 129
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Psalms 130
Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.
Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.
Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, — ak Kungs, kas pastāvēs?
Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu.
Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā uz rīta gaismu sargi, kas rītu gaida.
Israēls lai cerē uz To Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība un daudz pestīšanas pie Viņa.
Un Viņš atpestīs Israēli no visiem viņa noziegumiem.
Psalms 131
Dāvida svētku dziesma. Kungs, mana sirds nav lepna, un manas acis nav greznas; es netinos ar lielām lietām, kas man ir pārāk brīnumainas.
Tiešām, savu dvēseli es esmu remdējis un klusinājis, kā bērnu, kas atšķirts no savas mātes; mana dvēsele ir pie manis kā atšķirts bērns.
Israēl, cerē uz To Kungu no šī laika un mūžīgi!
Psalms 132
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli Jēkaba varenajam.
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tā Man gribās.
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
Psalms 133
Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.
Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,
Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.
Psalms 136
Pateicieties Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Pateicieties dievu Dievam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Pateicieties kungu Kungam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Tam, kas vien lielus brīnumus dara, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas debesis ar gudrību radījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas zemi pār ūdeņiem izplatījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas lielus spīdekļus darījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Sauli, lai dienu valda, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Mēnesi un zvaigznes, lai nakti valda, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas ēģiptiešiem viņu pirmdzimtos nokāvis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Israēli no viņu vidus izvedis; jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Ar stipru roku un izstieptu elkoni, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Kas Niedras jūru pāršķīris, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Israēli caur viņu cauri izvedis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Faraonu ar viņa karaspēku iegāzis Niedras jūrā, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas savus ļaudis pa tuksnesi vadījis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas lielus ķēniņus kāvis, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un nokāvis varenus ķēniņus, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Sihonu, Amoriešu ķēniņu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un Ogu, Basanas ķēniņu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un devis viņu zemi par mantību, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Par mantību Israēlim, Savam kalpam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas mūs pieminējis mūsu bēdās, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Un mūs izrāvis no mūsu spaidītājiem, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi;
Kas visai miesai dod barību, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Pateiciet Dievam debesīs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Psalms 140
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,
Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.
Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela.)
Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela.)
Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.
Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela.)
Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.
Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.
Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.
Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.
Psalms 145
Dāvida teikšana. Es Tevi augsti teikšu, mans Dievs, Tu Ķēniņ, un slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
Ikdienas es Tevi gribu teikt un slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams, un Viņa augstība ir neizdibinājama.
Bērnu bērni slavēs Tavus darbus un stāstīs Tavu varu.
Es teikšu Tavas godības augstību un pārdomāšu Tavus brīnuma darbus.
Par Taviem vareniem spēka darbiem runās, un es sludināšu Tavu augstību.
Tavas lielās lēnības piemiņu teiktin teiks un Tavu taisnību slavēs ar dziesmām.
Žēlīgs un sirds žēlīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas lēnības.
Tas Kungs ir labs visiem, un Viņa apžēlošanās parādās pie visiem Viņa darbiem.
Visi Tavi darbi, Kungs, Tevi teiks, un Tavi svētie Tevi slavēs.
Tie izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu;
Lai cilvēku bērniem Tava vara top zināma un Tavas valstības augstība un godība.
Tava valstība ir mūžīga valstība, un Tava valdīšana paliek līdz visiem radu radiem.
Tas Kungs ir atspaids visiem, kas krīt, un uzceļ visus nospiestos.
Visas acis gaida uz Tevi un Tu tiem dod viņu barību savā laikā:
Tu atveri Savu roku un pieēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.
Tas Kungs ir taisns visos Savos ceļos un svēts visos Savos darbos.
Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.
Viņš dara, ko tie grib, kas Viņu bīstas, un klausa viņu kliegšanu un tiem palīdz.
Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīļo, un izdeldēs visus bezdievīgos.
Mana mute runās Tā Kunga slavu un visa miesa teiks Viņa svēto vārdu mūžīgi mūžam.
Miers tev
Miers tev. Mēs lūdzam tevi, svētā, godībā pilnā, vienmēr Jaunava, Dievdzemdētāja, Kristus Māte: uznes mūsu lūgšanas pie tava mīļotā Dēla, lai Viņš mums piedotu mūsu grēkus.
Miers tai, kas mums dzemdēja patieso Gaismu, Kristu, mūsu Dievu, svētajai Jaunavai; lūdz Kungu par mums, lai Viņš par mūsu dvēselēm parāda žēlastību un piedod mums mūsu grēkus.
Ak, Jaunava Marija, Dievdzemdētāja, svētā un uzticamā visas cilvēces Aizbildne, aizlūdz par mums Kristus priekšā, kuru tu esi dzemdējusi, lai Viņš mums dāvātu mūsu grēku piedošanu.
Miers tev, īstā Karaliene, Jaunava; miers mūsu cilts slavai — tu mums dzemdēji Emmanuēlu. Mēs lūdzam tevi: atceries mūs, uzticamā Aizbildne, mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā, lai Viņš mums piedotu mūsu grēkus.
LASĪJUMS NO SVĒTĀ EVAŅĢĒLIJA PĒC SVĒTĀ JĀŅA (6:15-23)
Kad nu Jēzus manīja, ka tie gribēja nākt, Viņu tvert, lai par ķēniņu celtu, tad Viņš devās viens pats atkal uz kalnu.
Un kad vakars metās, Viņa mācekļi nogāja pie jūras,
Un laivā kāpuši tie brauca pāri pār jūru uz Kapernaūmu: un jau bija palicis tumšs, un Jēzus pie tiem nebija atnācis.
Un jūra cēlās, stipram vējam pūšot.
Un vairāk nekā pusjūdzi aizirušies, tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un tuvu pie laivas esam. Un tie bijās.
Bet Viņš uz tiem saka: “‹Es tas esmu, nebīstaties.›”
Tad tie gribēja Viņu ņemt laivā, un tūdaļ laiva nāca malā, uz ko tie dzinās.
Otrā dienā ļaudis viņpus jūras stāvēdami redzēja, ka citas laivas tur nebija, kā vien tā, kurā viņa mācekļi bija iekāpuši un ka Jēzus nebija līdz gājis ar Saviem mācekļiem laivā, bet ka viņa mācekļi vieni paši bija nocēlušies.
Un kad nu tur citas laiviņas no Tiberijas pienāca tuvu pie tās vietas, kur tie maizi bija ēduši, ko Tas Kungs bija svētījis;
Tenoo oasht emmok o piekhristos
nem pekyot en aghathos nem pi epnevma ethowab je akee ak soati emmon nai nan
Mēs pielūdzam Tevi, Kristu, kopā ar Tavu Labestīgo Tēvu un Svēto Garu, jo Tu esi atnācis un mūs izglābis.
1. Kungs, Tu zini manu ienaidnieku modrību, bet par manu vājumu Tu zini, mans Radītāj. Tādēļ es nododu savu dvēseli Tavās rokās. Pārklāj mani ar Tavas labestības spārniem, lai es neaizmigtu līdz nāvei. Apgaismo manas acis ar Tavu vārdu lielumu un cel mani vienmēr, lai es tevi pagodinātu, jo vienīgi Tu esi labs un cilvēkmīlīgs.
Doxa Patri ke Eioa ke Agio Pnevmati
Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.
2. Kungs, Tavs Tiesas spriedums ir briesmīgs; kad ļaudis tiks traukti kopā, eņģeļi stāvēs, grāmatas tiks atvērtas, darbi tiks atklāti un domas pārbaudītas. Kāda gan būs mana tiesa, mani, kas esmu sapinies grēkā?! Kas nodzēsīs ap mani degošo liesmu?! Kas apgaismos manu tumsu, ja ne Tu, Kungs?! Apžēlojies par mani, jo Tu esi cilvēkmīlīgs.
Ke nin ke a ee ke ees toos e onas toan e oa noan ameen.
Tagad un vienmēr un mūžu mūžos, Āmen.
3. Ak Dievdzemdētāja, jo mēs esam uz Tevi paļāvušies, mēs netiksim apkaunoti, bet tiksim pestīti. Un, tā kā esam saņēmuši tavu palīdzību un aizlūgumu, ak šķīstā un nevainīgā, mēs nebaidīsimies, bet padzīsim savus ienaidniekus un izklīdināsim tos. Un visā mēs ņemam tavu lielo palīdzību, lai tā mūs sargā kā vairogs. Mēs lūdzam un lūgsimies tevi, saukdami, ak Dievdzemdētāja, izglāb mūs ar saviem aizlūgumiem un pacel mūs no tumšā miega, lai ar spēku pagodinātu Dievu, kas no tevis pieņēma miesu.
Κύριε ἐλέησον Kyrie eleison (Kungs, apžēlojies) 41 reizi
Svēts, svēts, svēts
Svēts, svēts, svēts, Kungs Cebaots. Debesis un zeme ir pilnas Tavas godības un Tava goda. Apžēlojies par mums, ak Dievs Tēvs, Visuvaldītājs. Svētā Trīsvienība, apžēlojies par mums. Kungs, Debespulku Dievs, esi ar mums, jo nav mums citas palīgā stāvošas būtnes mūsu bēdās un ciešanās kā vien Tu.
Atnāc un piedod, un piedod mums, ak Dievs, mūsu ļaunos darbus, kurus esam darījuši ar gribu un bez gribas, ko darījuši ar zināšanu un bez zināšanas, apslēptos un atklātos. Kungs, piedod tos mums Tava svētā Vārda dēļ, kas ir piesaukts pār mums. Pēc Tavas žēlastības, Kungs, un ne pēc mūsu grēkiem.
Un dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs..
Absolūcija
Ak Kungs Jēzus Kristus, mūsu Dievs, dod mums mieru mūsu miegā, atelpu mūsu miesām un šķīstību mūsu dvēselēm; un pasargi mūs no biezas grēka tumsas; lai norimst kaislību kustības un lai dziest miesas karstums; iznīcini miesas kņadu; un dāvā mums nomodīgu prātu un pazemīgu domu; tikumīgu dzīvi un neaptraipītu gultu, un šķīstu guļu.
Un modini mūs nakts un rīta teicamo dziedāšanai, stiprus Tavās pavēlēs un vienmēr paturēt sevī Tavu tiesu pieminēšanu. Dāvā mums visu nakti Tevi godināt, lai mēs svētītu Tavu svēto Vārdu, kas ir pilns godības un spožuma, kopā ar Tavu labo Tēvu un dzīvudarošo Svēto Garu, tagad un vienmēr un mūžu mūžos. Āmen.
Lūgšana, ko skaita katras stundas beigās
Apžēlojies par mums, ak Dievs, tad apžēlojies par mums. Tu, kas ik brīdi un ik stundā, debesīs un virs zemes, esi pielūgts un pagodināts, Kristus, mūsu labais Dievs, lēnprātīgs, žēlsirdībā bagāts, daudzžēlīgs, kas mīl taisnos un apžēlojas par grēciniekiem, no kuriem pirmais esmu es; kas nevēlies grēcinieka nāvi, bet lai viņš atgriežas un dzīvo; kas aicini visus uz pestīšanu apsolījuma dēļ par gaidāmajām labajām lietām.
Kungs, pieņem šajā stundā un ik stundā mūsu lūgumus; dara mūsu dzīvi vieglu, un vadi mūs pie Tavu baušļu darīšanas; svētī mūsu garus; šķīstī mūsu miesas; iztaisno mūsu domas; šķīstī mūsu nolūkus; dziedini mūsu slimības un piedod mūsu grēkus; un atpestī mūs no visa ļaunā bēdu un sirds sāpju; apjoz mūs ar Saviem svētajiem eņģeļiem, lai viņu nometnē paturēti un vadīti mēs nonāktu pie ticības vienotības un pie Tavas neaptveramās un neierobežotās godības atzīšanas, jo Tu esi svētīts uz mūžiem. Āmen.
Dievs, dari mūs cienīgus pateicībā sacīt: Mūsu Tēvs, kas esi debesīs...